Kas var spilgtāk parādīt šīs koalīcijas vienīgo īsteno ideoloģiju — siltas vietas savējiem — kā gadījums, kad par Latvijas konkurētspējas celšanu atbildīgais ekonomikas ministrs neļauj konkurences ceļā atrast labāko cilvēku vietai Konkurences padomē. Konkursā uz šo vietu pieteicās divdesmit pretendentu, tai skaitā līdzšinējā KP locekle Skaidrīte Ābrama, taču tas beidzās bez rezultāta, jo, kā paziņo Gerharda padomniece, neviens no pretendentiem neesot bijis profesionāli atbilstīgs amatam. Bet partijiski atbilstīgu, protams, nav tālu jāmeklē, vēl jo vairāk, ja aģentūru gaidāmo reorganizāciju dēļ Pēterkopam ir labas izredzes zaudēt līdzšinējo Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūras direktora amatu. Kā šāds amatam nepiemērots partijas ieliktenis ietekmēs tādu politiski jutīgu lēmumus kā KP strīds ar Satiksmes ministriju par lidostas atlaidēm, varam tikai (ar lielām bažām) minēt. Politiķi tagad runā par eksportu kā ekonomikas glābiņu, bet Latvijas tautsaimniecība nekļūs starptautiski konkurētspējīga, kamēr pašā valstī galvenais sekmju priekšnoteikums būs nevis spējas un zināšanas, bet gan piederība pareizajai politiskajai kliķei. Lai kas arī būtu rakstīts programmās un plānos, Pēterkopa virzīšana liek domāt, ka Ekonomikas ministrija nevis grib konkurenci un konkurētspēju veicināt, bet gan to iznīdēt.
Pauls Raudseps: Ārpus konkurences
Nu arī Tēvzemei un brīvībai/LNNK ir savs "šofera dēls". Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards taisās brīvajā vietā Konkurences padomē (KP) iekārtot ilggadējo savas partijas biedru Normundu Pēterkopu, kurš pats vaļsirdīgi atzīst, ka "pamatojuma tam nav nekāda". Vēl ļaunāk. Šajā vienā patronāžas akacī satek tik daudz mūsu politekonomiskās mazspējas rāvainās urgas, ka ne tikai šim lēmumam nav pamata — tajā sperot kāju, mēs mirklī iegrimstam līdz ausīm rūgtā ironijā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.