Lai nekavējoties atrisinātu situāciju, daļa ministrijas centrālā aparāta darbinieku tiks atsaukti no atvaļinājumiem, instruēti par konsulārā darba specifiku un komandēti uz pārstāvniecībām, kur ir lielākie konsulārā darba sastrēgumi. Vienlaikus tiks izsludināts atklātais konkurss uz darbinieku un diplomātu vietām ārlietu dienestā, veikta atlase, pārbaudes un apmācība, lai šogad novembrī papildu darbinieki varētu uzsākt pilnvērtīgi strādāt pārstāvniecībās.
Lēmums valdībā pieņemts pēc ilgām un pretrunīgām diskusijām, ziņo BNS. Finanšu ministrija (FM) iebilda pret ĀM pieprasītās summas lielumu, rosinot šogad atvēlēt 156 100 latu, lai risinātu situāciju tajās pārstāvniecībās, kur ir vistraģiskākā situācija, proti, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā un Kazahstānā, kā arī konsulātos Vitebskā, Pleskavā un Sanktpēterburgā. Taču līdz ar valdības lēmumu ĀM varēs šogad pieņemt darbā papildu 46 cilvēkus.
Ja tiktu atbalstīts FM piedāvājums, pēc ārlietu ministra Aivja Roņa vārdiem, "mēs pateiktu nē saviem pilsoņiem Īrijā un Lielbritānijā", kur Latvijas valstspiederīgajiem jāgaida aptuveni divi mēneši, lai reģistrētu jaundzimušo vai pieteiktos jaunai pasei.
"Tad mēs pasakām, jā, pilsoņus no NVS mēs gribam, bet mūsu pilsoņi lai pagaida," norādīja ĀM valsts sekretāra vietniece Alda Vanaga.
Savukārt finanšu ministrs Einars Repše ("Jaunais laiks") argumentēja: "Ja mums nav līdzekļu, par ko apkalpot pilsoņus Lielbritānijā, tad mums nav līdzekļu. Pavisam cits jautājums ir ieguldījums, kas nes saimniecisku atdevi."
Arī FM pārstāvji vairākkārt brīdināja valdību, ka ĀM pieprasītā summa ir lielākā daļa no vēl atlikušā finansējuma programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", tādējādi, lai palielinātu finansējuma apmēru, būs jāsaņem gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, gan starptautisko aizdevēju akcepts. Turklāt ĀM gadījums var radīt precedentu arī citām ministrijām vērsties valdībā ar līdzīgiem lūgumiem.
Savukārt premjera pienākumu izpildītājs un satiksmes ministrs Kaspars Gerhards ("Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK) valdības kolēģiem atgādināja, ka pērn, kad visām ministrijām bija būtiski jāsamazina izdevumi, ĀM pieļāva iespēju likvidēt tieši konsulātus, taču tagad prasa papildu finansējumu. "Kas tad ir mainījies Ārlietu ministrijas politikā?" vaicāja Gerhards, piebilstot, ka arī uzņēmēji pauduši neapmierinātību ar konsulātu darbību, īpaši Centrālāzijā.
Ārlietu ministrs paskaidroja, ka ĀM neprognozēja, ka kaimiņvalstu iedzīvotāji atteiksies no braucieniem uz Ēģipti un citiem kūrortiem, bet izvēlēsies Latviju. ĀM negaidīja tik lielas investīcijas un reklāmas kampaņu tūrisma attīstībā.
Tomēr diskusiju noslēgumā Repše aicināja piešķirt papildu finansējumu, taču ĀM pēc kāda laika valdība būs jāinformē, vai šim lēmumam ir bijusi ietekme uz valsts ieņēmumiem no nodevām par vīzu izsniegšanu. Ja nebūs pozitīvu rezultātu, pēc Repšes vārdiem, ministrijai nākamgad jārēķinās ar budžeta apcirpšanu.
Ministrija piebilst, ka, plānojot nākamo gadu budžetu, bāzes izdevumos būs nepieciešams rast finansējumu, lai šogad darbā pieņemtie darbinieki varētu turpināt darbu dienestā ilgtermiņā. Tāpēc ministrija cer, ka nākamā gada budžeta debates ietvaros tiks lemts par nepieciešamo papildus līdzekļu piešķiršanu. Pašreizējā situācija, kad pie vēstniecībām un konsulātiem veidojas vīzu pieprasītāju rindas un Latvijas pilsoņiem jāpierakstās līdz pat divus mēnešus garās rindās, lai saņemtu konsulāros pakalpojumus, esot sekas ministrijas budžeta samazinājumam 2009.gadā par 16,1 miljonu latu.