Parlamentā jautājums jāatrisina līdz Jāņiem. Pašlaik pensiju likuma grozījumu nodošanai Saeimā nav nekādu šķēršļu, jo parlaments var izskatīt visdažādākos likumprojektus, uzskata Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars. "Tajā pašā laikā visi likumprojekti nav nododami nobalsošanai referendumā," piebilst CVK priekšsēdētājs, izsacīdams cerību, — līdz ar nonākšanu Saeimā likumprojekts kļūs par diskusiju objektu un izkristalizēsies pragmatiski argumenti, lai būtu skaidrs, vai tautas nobalsošana šajā gadījumā atbilst Satversmes garam. Viens no aktīvākajiem grozījumu atbalstītājiem sabiedriskās organizācijas Sabiedrība citai politikai (SCP) līderis Aigars Štokenbergs aizrāda — referendums nebūs jārīko, ja pensijas paaugstinās nevilcinoties. "Mūsu pusē ir patiesība, simtiem tūkstošu cilvēku dzīvo nabadzībā," stāsta A.Štokenbergs, nevēlēdamies ielaisties juridiskā diskusijā par grozījumu atbilstību Satversmei. "Par tiem [juridiskiem argumentiem] mēs parunāsim tiesā, ja viņi [valdošā koalīcija] turpinās tādā pašā garā." Pensiju likuma grozījumi paredz strauju minimālās pensijas pieaugumu — no pašreizējiem nepilniem Ls 50 līdz vismaz Ls 135 (atkarībā no darba stāža). Par grozījumiem parakstus pērn sāka vākt Pensionāru un senioru partija (LPS), bet vēlāk aktivitātēs iesaistījās arī SCP, atbalstot trūkstošo parakstu savākšanu, kā arī rīkojot reklāmkampaņu idejas atbalstam CVK rīkotās parakstu vākšanas laikā. Lai likumprojektu nodotu izskatīšanai Saeimā, bija nepieciešami nepilni 150 000 parakstu, to savākts vairāk — virs 170 000, piektdien informēja CVK. Aptuveni trīs nedēļas CVK parakstus skaitīs un pārbaudīs, pēc tam iesniegs Valsts prezidentam. Viņam projekts jānodod Saeimai. Ja Saeima nepieņem grozījumus vai tos izmaina, rīkojama tautas nobalsošana, taču izskanējušas šaubas, vai tā varētu rīkoties šajā gadījumā. Proti, Satversmē teikts, ka referendumam nedrīkst nodot budžetu, bet šīs izmaiņas cieši saistītas ar budžeta izdevumiem. Izmaiņu īstenošanai nepieciešams 461 miljons latu, taču grozījumos līdzekļu avoti nav norādīti, līdz ar to likumprojektu varētu arī uzskatīt par nepilnīgi izstrādātu, Dienai pauduši vairāki speciālisti. Grozījumus kritizējuši arī valdības pārstāvji, brīdinot, ka tie iztukšos sociālo budžetu un sagraus pensiju sistēmu un ka vienīgā iespēja palielināt pensijas ir piemaksu palielināšana un tamlīdzīgi pasākumi. "Viņi mēģinās izdomāt visādus ieganstus, lai nemaksātu lielākas pensijas," iebilst A.Štokenbergs. SCP uzskata, ka budžetā naudu pensiju palielināšanai var atrast, — paralēli veicot dažādus uzlabojumus nodokļu iekasēšanā un līdzekļu racionālā apsaimniekošanā. Pēc SCP pārstāvja Gata Kokina teiktā, liels trūcīgu cilvēku īpatsvars sabiedrībā kavē ekonomikas attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2007.gada pēdējiem četriem mēnešiem liecina — pensijas Latvijā bijušas zemākās Baltijā. No visiem vecuma pensiju saņēmējiem 92,6% pensijas nepārsniedza Ls 150, 35% pensionāru pakļauti nabadzības riskam. Ja laikā, kad CVK būs jālemj par grozījumu nodošanu referendumam, joprojām pastāvēs divi diametrāli pretēji viedokļi, visticamāk, viens no tiem tiks atbalstīts, bet otrs — nē, izteicās A.Cimdars. Ja kādu šāds lēmums neapmierinās, to varēs apstrīdēt administratīvajā tiesā. "Tad varētu būt brīdis, kad CVK būs jāceļ galdā argumenti, kāpēc šāds lēmums tika pieņemts," sacīja CVK priekšsēdētājs. Iespējams, pirms lēmuma pieņemšanas CVK varētu uzklausīt arī ekspertu skaidrojumus, ja ar publiski izskanējušajiem būs par maz. Tā kā grozījumi Saeimā nonāks pavasara sesijā, šajā laikā parlamentam būs arī jāpieņem lēmums par to tālāko virzību. Līdz ar to iespējams, ka gadījumā, ja referendumam tiks nodoti Saeimā jau nonākušie Satversmes grozījumi (kas paredz sabiedrībai tiesības atlaist parlamentu), tautas nobalsošana varētu tikt rīkota vienlaikus par abiem jautājumiem, minēja A.Cimdars. ***
Kas paredzēts pensiju likuma grozījumos
Minimālās pensijas lielums:
ja darba stāžs ir līdz 20 gadiem — Ls 135
ja darba stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem — Ls 157,5
ja darba stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem — Ls 180
ja darba stāžs ir 41 gads un vairāk gadu — Ls 202,5
***
Ko piedāvā valdība
Jau izdarīts
- Mainīta indeksācijas kārtība, šā gada aprīlī divreiz gadā indeksējamo pensiju robežu paaugstinot no līdzšinējiem Ls 135 (trīskāršs valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts) līdz Ls 150 (nedaudz virs janvārī aprēķinātā iztikas minimuma Ls 148). Vidējais pensijas pieaugums bija nepilni Ls 12
- Iespējams, līdzīgi tiks mainīta arī indeksācija oktobrī — atkarībā no inflācijas iepriekšējos sešos mēnešos
Ja indeksācijas kārtība nemainīsies, pensijas, kuru apmērs nepārsniedz Ls 150, pieaugs par Ls 14,69, bet pensijas, kuru apmērs ir robežās no Ls 150 līdz Ls 225 vidēji palielināsies par Ls 23,98
- Piemaksa līdz 1996.gadam pensijā aizgājušajiem par katru darba stāža gadu, ja to bijis vismaz 30 (vai 25 darbā kaitīgos apstākļos), jūnijā tiks paaugstināta no 19 līdz 40 santīmiem
Turpmāk
- 2009.gadā paredzēts paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu no Ls 35 līdz Ls 60. Līdz ar to pieaugtu arī minimālās pensijas lielums
- Pieļauta iespēja atcelt indeksējamo pensiju griestus (pašlaik reizi gadā tiek indeksētas arī pensijas, kas lielākas par Ls 150, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu Ls 225)
- Plānots paaugstināt piemaksu par darba gadiem līdz 61 santīmam (valdības variantā) vai līdz latam, kā ierosinājusi Labklājības ministrija
- Iespējams, varētu tikt atcelta prasība, ka, lai saņemtu piemaksu, stāžam jābūt vismaz 30 gadu
- Apsvērta iespēja strādājošajiem pensionāriem ieviest neapliekamo algas minimumu (pašlaik pensionāri maksā nodokļus par katru nopelnīto latu)
Dati: LM, CSP, CVK