Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +9 °C
Skaidrs
Piektdiena, 18. oktobris
Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends

Pētījumam par Latvijā ražotās pārtikas kvalitāti neglaimojoši rezultāti

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
no malas
n
nē, nu ahreņetj. kāpēc nenosauc ražotājus, kuru produktos ir pārsniegtas normas? ja būtu runa par vairāk/mazāk, bet normu ietvaros, tā varētu būt biznesa informācija. bet šajā gadījumā, pārkāpti noteikumi. 1 - tas jāpuiblisko. 2 - visas konkrētās preces izņemt no apgrozības (līdzīgi kā ķīniešu rotaļlietas). 3 - klapēt ciet ražotni, līdz novēršanai.
jānis
j
Var jau būt, ka izvērstajai analīzei nebija ne vainas, bet secinājumi sarūpēti ļoti vienpusīgi, izvēloties sev vien zināmus, subjektīvus kritērijus. Žurnalistam A.Vorobjovam vajadzētu dziļāk un izvērstāk analizēt, jo sekas šādam subjektīvam vērtējumam, attiecinot to uz visiem, varētu būt nepatīkamas priekš pārsvarā godprātīgi strādājošiem uzņēmumiem.
jānis
j
Īpatnēji tendenciozs pasūtījuma darbs. Kāpēc, piemēram, nav veiktas analīzes uz daudzkārt kaitīgākajiem smagajiem metāliem, kas importa produktos, it īpaši, kuri audzēti augsnē, būtu krietni vien vairāk.Protams, ka atsevišķi vietējie audzētāji grēko, arī kļūdās, bet to nedrīkst attiecināt uz visiem Latvijas audzētājiem un pārstrādātājiem. Kam šāds raksts ir izdevīgs- iespējams lielveikaliem un lielajām Rīgas vairumbāzēm, lai Latvijas patērētāju pievērstu vairāk importam, varbūt Maximai un Rimi, varbūt Danusevičam? Nesaprotu, kāpēc Diena sākot jau ar pagājušo gadu publicējusi šo neobjektīvo pētījumu rezultātus. Ja vēlaties objektīvu skatījumu uz produkcijas kvalitāti, tad ūdens %saturs un nitrāti nebūtu iekļaujami kā lielākie ļaunumi, bet gan svins, pesticīdu atliekas.
mazā burve
m
Pilnīgi ticami. Nevajag jau nu akli iedomāties, ka visi mūsu pārstrādāji un zemnieki "spīd kā saulītes". Jo visu jau nosaka nauda, nauda, nauda... Un lai tās būtu vairāk, tiek likti lietā visi līdzekļi - lai prece būtu smukāka, smaržīgāka, krāsaināka, pievilcīgāka, ātrāk izaudzējama u.t.t.
Desas
D
Desas nu tiešām ir negaršīgas,nezinu ar ko tās piebāztas,bet garšas nekādas.Atceros krievu klaikos desas tiešām bija daudz garšīgākas. Tagad viņām visām vienāda garša.Cīsiņus reti kurus var izvārīt,visi saplīst.,ādu noņemt nevar.,paliek tādi kā putra. Atliek vienīgi pirkt gaļu,bet arī nevar zināt no kurienes,n kādas izcelsmes.
vajadzētu .
v
Domāju vajadzētu vairāk pašmāju ražotās produkcijas veikalu,lai pircējs skaidri zinātu ,šī prece ir no tāda un tāda ržotāja. Ja pašmāju ražotāju vidū būtu konkurence,tad viņi arī censtos savu pproduktu ražot daudz kvalitatīvāku.Lielajos mārketveikalos pērkot gaļu pircējs nezin no kurienes tā nākusi.Tirgi ir pilni ar uzpirktu produkciju,pārdevēji melo,ka vietējā prece.Labu produktu var nopirkt vienīgi no zināma tirgotāja.Tagad ir tāds laiks ,ka nu taisnību neteiks neviens,ka tik prece pārdota.Privātajiem tiešām vajag kaut vai kooperēties, un atvērt vietējās produkcijas veikalus vairāk.Bet ja tirgo lielajos mārketos,tad vietējā produkcija tajā daudzveidībā,vienkārši grūti pamanāma.
Kāpēc.
K
Ja Latvijas izcelsmes burkānos ir šī pesticīdu aliekviela,tad kāpēc netiek no veikaliem šie dārzeņi izņemti.Kur ir ticamība,ka tie netiek tirgoti citā veikalā,kaut arī noviena veikala tie tiek izņemti Katru bodi jau nepārbaudīs.
clash
c
"Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina patērētājus patlaban veikalos neizvēlēties z/s Galiņi fasētos Latvijas izcelsmes burkānus, jo tajos atrasta neatļauta pesticīdu atliekviela procimidons." Tas droši vien ir pamatojums, ka šī pētījuma rezultātus pasūtītja importētāji.
noslēpums
n
maniem radiem ir siltumnīcas ,kurās tirgus prece ! un ir siltumnīca pašu ģimenes galdam!tagad saprotu,kas par lietu !
latvijas saindētā
l
es jau sen nelietoju,latvijas partiku,un no ta mirkla,vairs neslimoju,un esmu vesela. iesaku,to darit ari citiem.
Inesei
I
Mīļo cilvēk, pirms gudroties, iemācies saskatīt atšķirību starp 2007.gada un 2008.gada pētījumu. Tu runā par veco, bet Diena - JAUNĀKO pētījumu.
Zviedru agresīvais mārketing
Z
He, he, kam pieder, tam arī strādā: - zviedri grib pārdot savus labumus šeit mūsējo vietā. Jāpērk zviedru avīzes un jāražo tā pati propoganda, un jāpludina iekšā Latvijas prece - lai viņi tad bankrotē ar savu pārtikas ražošanu - mūsu celtniekus izēda, kādēļ mēs neaizstāvamies ? Kādēļ par šo laikrakstu neinteresējas Satversmes aizsardzības birojs ? Ja var slēgt krievu šovinistu propogandas radio, tad var arī zviedru drukāto mēdiju - būsim stipri mugurkaulnieki - neticēsim svešinieku meliem un aizstāvēsim sevi! Cits neviens to neizdarīs !
Inese
I
Raksts diezgan tendenciozs un palasot pētījuma atskaiti, kas pieejama LLU mājas lapā <a māc pamatotas šaubas vai Diens raksta autors šo pētīju maz pats ir lasījis. Daži secinājumi no pētījuma oriģināla "1) Ir konstatēti vairāki rezultāti, kas norāda uz Latvijas izcelsmes produkcijas labāku kvalitāti, salīdzinājumā ar ārzemju produkciju: • Latvijas ābolu šķirnēs pektīna un fenola savienojumi (dabīgi antioksidanti) daudzums gandrīz divas reizes pārsniedz importa ābolu šķirņu rādītājus; • Vienā no siera paraugiem, kas ražots Polijā, ir konstatēta bifentrīna koncentrācija, kas pārsniedz maksimāli pieļaujamo normu. ES normu par benzo(a)pirēna saturu ir pārsniegta arī Ukrainā ražotajā saulespuķu eļļā. Neviens no pētījumā iekļautajiem Latvijā ražotiem produktiem nepārsniedz ES nekaitīguma normas; • Latvijas izcelsmes medus ir kvalitatīvāks par ārzemju produkciju, ņemot vērā diastāzes skaitli (par 40 % lielāks) un hidroksimetilfurfurola saturu (par 20% mazāks); • 3 no 5 testētajiem ārzemēs ražoto cīsiņu paraugiem tika konstatēta ģenētiski modificētās sojas klātbūtne. Latvijā ražotajos cīsiņos ģenētiski modificētās sojas klātbūtne netika konstatēta; • Ārzemju desu izstrādājumos ir konstatēts par 14% lielāks hroma saturs, par 64% lielāks niķeļa saturs un par 90% lielāks svina saturs. Cs 137 aktivitāte ārzemju produkcijā ir 4,9 reizes lielāka." Varbūt ir kāds uzņēmīgs jurists, kas uzņemtos Latvijas zemnieku aizstāvību un iesūdzētu Dienu tiesā par nepatiesu ziņu izplatīšanu?
ihaha
i
To, ka Latvijaa shkhinkhis pilns ar uudeni, var redzeet par ar neapbrunhotu aci! Latvijaa pirkta doktordesa uz pannas izkuust!
Ruta
R
Man gan patīt, ka laikraksti informē par partikas kvalitāti, vismaz kaut kas drusku konkrētāks, ko der zināt, citādi tikai tie politiķu murgi, kas mainās katru dienu, atkarībā no tā kāds sapnis naktī redzēts.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

PĒTĪJUMA GALVENIE SECINĀJUMI

Gaļas izstrādājumi. Latvijā ražotajos kūpinājumos konstatēts vidēji trīs reizes lielāks pievienotā ūdens saturs. Latvijas gaļas izstrādājumos pievienotā ūdens saturs vidēji ir 17%, bet ārzemju produkcijā —5,2%.

Dārzeņi. Latvijā audzētajos dārzeņos ir vairāk nitrātu. Kilogramā Latvijā audzētu tomātu ir vidēji 253 mg nitrātu (ārvalstu — 40 mg).

Augu eļļas. Divās Latvijas izcelsmes eļļās benzopirēna līmenis pārsniedza ES prasības.

Ābolu sula. Latvijā ražotajās ābolu sulās ir vidēji divreiz vairāk C vitamīna.

Maize un medus. Latvijas medus ir augstvērtīgāks, tas pats secināts arī par saldskābmaizi un rudzu maizi.

Avots: Pētījums par Latvijas un importa pārtikas kvalitāti


Augu eļļas

ES noteiktais maksimālais pieļaujamais benzopirēna saturs augu eļļās ir 2 mikrogrami kilogramā eļļas

Latvijā ražotajās eļļās ir vidēji 2,3 mikrogrami (ārzemju eļļās — 0,4 mikrogrami)

Ilgstoši un lielā daudzumā patērējot benzopirēnu saturošus produktus, pieaug risks saslimt ar vēzi

VĒRTĒ EKSPERTI

Uldis Osis, ekonomists:

No stratēģijas viedokļa ražotājiem ir izdevīgāk ražot kvalitatīvu produkciju. Citādi nevar saprast, uz kādu perspektīvu cer vietējie ražotāji. Visās valstīs ir zemākas kvalitātes produktu niša, kas maksā lētāk. Tiesa, Latvijā arī nekvalitatīvām precēm mēdz būt nepamatoti augsta cena. Cita lieta, ja vidējie rādītāji valstī stipri atpaliek no importa produkcijas. Iespējams, ka zemā kvalitāte ir skaidrojama ar to, ka ražotāji taupa uz modernākām tehnoloģijām. Pētījums parāda aisberga redzamo daļu, bet neredzamā ir, piemēram, jēdzīgu tehnologu trūkums ražotnēs, kas skaidrojams ar nepilnībām Latvijas izglītības sistēmā.

Anita Blija, LLU uztura katedras vadītāja:

Visu informāciju par produkta saturu var izlasīt uz tā etiķetes. Piemēram, gaļas izstrādājumiem uz etiķetes ir sausne, cik daudz un kāds tur ir mitrums, visas pārtikas piedevas, arī uzturvērtība. Pircējam gan var būt grūti orientēties šajā informācijā. Taču tad jāliek klāt konsistences uzlabotājus, lai tas neatslāņojas. Cilvēks domā, ka nopērk vairāk lētākas vārītās desas nekā cieti žāvētās, bet, pārrēķinot uzturvērtībā, sanāk, ka izdevīgāk ir pirkt žāvēto. Runājot par nitrātiem dārzeņos, šie savienojumi cilvēka organismā neuzkrājas, taču spiedīgos apstākļos ne visi ēd pilnvērtīgi, un šādas ķīmiskās piedevas var galīgi novājināt organismu.

Andis Brēmanis, dietologs:


Ūdens daudzums gaļas izstrādājumos ir nekas vairāk par ražotāja pielietotu tehnoloģisko variāciju, jo par pamatu šiem produktiem ņem gaļu. Kaitīgi ir gaļai pievienotie konservanti un sāls šķīdums, kas to ļauj ilgāk realizēt, — cilvēkam tik daudz sāls, cik ir speķī vai kūpinātā gaļā, nav nepieciešams. Tādēļ no uztura viedokļa labāk ir pirkt svaigu vai saldētu gaļu un pašam to gatavot mājās. Veikalā nopērkama šķiņķa sastāvā atrodam nenormālu daudzumu sāls un virkni E piedevu, kuru mājās neviens klāt neliek. Kas attiecas uz eļļām — tur vainojams kļūdas ražošanas procesā, pieļaujot pārkaršanu. Priekšroka jādod tām eļļām, kuras spiestas mehāniski.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas