Dati rāda, ka Latvijā ir trešais lielākais valsts pārvaldē strādājošo īpatsvars uz iedzīvotāju skaitu. Visstraujākais darbinieku skaita kāpums valsts iestādēs bija 2004.gadā, kad Latvija pievienojās ES. Savukārt pēdējo gadu laikā būtiski palielinājušies valsts pārvaldes izdevumi precēm un pakalpojumiem uz vienu strādājošo valsts iestādēs.
Kā norāda premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) preses sekretārs Edgars Vaikulis, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem nākamā gada budžetā valsts aparātam tiks tērēti aptuveni 900 miljoni latu, kas ir aptuveni 14% no 5,7 miljardu lielā budžeta. Premjera pārstāvis norāda, ka šis skaitlis ir līdzīgs tam līmenim, cik Eiropas valstis vidēji tērē valsts pārvaldes iestādēm.
Jau vēstījām, ka Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane šodien centās atspēkot Latvijas bankas prezidenta skaļos paziņojumus. Intervijā Latvijas radio G.Veismane to nosauca par mītu. “Teikt, ka esam čempioni, tā nu galīgi nav taisnība,” sacīja kancelejas vadītāja.
Viņa minēja, ka lielāki izdevumi esot Luksemburgā, turklāt neesot korekti salīdzināt šādas izmaksas, jo lielākoties pie valsts pārvaldes pieder arī pašvaldības.
Viņa atzina, ka, salīdzinot ar 2005.gadu valsts pārvaldēs darbinieku skaits patiešām pieaudzis, kas saistīts ar funkciju pieaugumu – ar iestāšanos Eiropas Savienībā, “bet tas nenozīmē, ka darbiniekus nevar samazināt”, uzsvēra G.Veismane.
Mērķis ir samazināt valsts pārvaldes tēriņus par 10,67%, “tas ir tas, ko mēs pilnīgi noteikti mazināsim”, teica G.Veismane. Šobrīd valsts pārvaldei tiekot tērēti 20% valsts budžeta ieņēmumu. Valsts pārvaldes darbinieku produktivitāti G.Veismane vērtēja kā dramatiski zemu, novērtējot to ar 6 ballēm 10 ballu skalā.
(papildināts viss teksts)