Tas konstatēts Pilsoniskās izglītības centra īstenotajā pētījumā par etnisko dažādību un minoritātēm Latvijā, ar ko pirmdien žurnālistus iepazīstināja Olafs Zvejnieks.
Latvijas sabiedrībā aizvien vērojamas plašas rasisma izpausmes, ko vairo dažādi publiski izteikumi, valsts amatpersonu nevienlīdzīga attieksme, romu tautības pārstāvju diskriminācija darba tirgū un plašs negatīvisms pret viesstrādniekiem no Kaukāza reģiona, Ķīnas un citām vietām pasaulē. Tajā pašā laikā maza daļa sabiedrības skaidri apzinās, ka lētāka papildu darbaspēka piesaiste Latvijā ir nepieciešama, lai mazinātu valsts ekonomisko atpalicību, skaidroja Zvejnieks.
Lai mazinātu iedzīvotāju negatīvo attieksmi pret imigrantiem, nepieciešama striktāka valsts politika migrācijas jomā un integrācijas veicināšanā, pārmaiņām būtu jāskar arī izglītības politika un izvērtējums par masu mediju lomu, konstatējuši projekta veicēji.
Aizvien aktuāla ir problēma par naidīgu komentāru un repliku izplatību sabiedrībā, runājot par etniskajām minoritātēm. Tomēr projektā konstatēts, ka pēdējos gados vērojama plašāka sabiedrības, politiķu, mediju, kā arī tiesībsargājošo iestāžu plašāka izpratne par šīs problēmas izskaušanu.
Projektā noskaidrots, ka Latvijas likumi lielā mērā atbilst Eiropas Savienības likumu normām diskriminācijas ierobežošanas jautājumos, tomēr aizvien saglabājas nepilnības Eiropas Kopienas Rasu direktīvas pārņemšanā.
Lai arī diskriminācijas novēršanai likumdošanas lauciņā paveikts daudz, pērn veiktajā Migrantu integrācijas politikas indeksā Latvija ierindota 24.vietā 28 valstu vidū, sacīja Zvejnieks. Tik zema pozīcija skaidrojama ar pārmēru šaurām diskriminācijas definīcijām, grūti pieejamu juridisko palīdzību un tiesnešiem šauro pieejamo sankciju loku diskriminācijas gadījumos.
Pētījumu veicis Pilsoniskās izglītības centrs, tā laikā diskusijās piedalījušies aptuveni 130 dažādu profesiju pārstāvji no visas Latvijas. Viedokļi apkopoti laikā no 2009.gada augusta līdz šā gada februārim.