Pētījumā uzsvērts, ka kopš 2007.gada Latvijā ir ieviesti vairāki uzlabojumi imigrantu integrācijas politikā. Piemēram, būtiski samazinātas nodevas par ieceļotāju nodarbināšanu, imigrantiem ir plašāk pieejama izglītība un investoriem ir vieglāk iegūt uzturēšanās atļaujas, turklāt īstenoti vairāki projekti imigrantu integrācijas veicināšanai. Vienlaikus pētījuma autori atzīst, ka imigrantiem ir ļoti ierobežotas politiskās līdzdalības iespējas, skolas nav gatavas uzņemt ieceļotāju bērnus, un daudzās jomās Latvija tikai pilda minimālās ES prasības. Turklāt Latvijai trūkst saskaņotas politikas, kā sabiedrībai uzņemt iebraucējus – aptuveni divus procentus no valsts iedzīvotājiem. Tas izskaidro, kāpēc Latvija jau atkārtoti Imigrantu integrācijas politikas indeksā (MIPEX) ierindota pēdējā, 31.vietā. Arī 2007.gada pētījumā Latvijā īstenotā imigrantu integrācijas politika tika atzīta par visnelabvēlīgāko.MIPEX analizē, vai ES dalībvalstu, Norvēģijas, Šveices, Kanādas un ASV valdības sniedz vienlīdzīgas tiesības, atbildības un iespējas visiem iedzīvotājiem, kā to paredz arī ES dalībvalstu pieņemtie starptautiskie standarti. Tiem ir būtiska nozīme, jo veiksmīga integrācija veicina konkurētspējīgu un saliedētu sabiedrību veidošanos.
Pētījums: Latvijā ir visnelabvēlīgākā imigrantu integrācijas politika
Salīdzinot 31 valsts imigrantu integrācijas politikas, Latvijā ir visnelabvēlīgākā vide ieceļotājiem un viņu bērniem. Tā liecina pirmdien publicētais Britu padomes un Migrācijas politikas grupas pētījums. Pētījumā salīdzināti dažādu valstu likumi par imigrantu pieeju darba tirgum, uzturēšanās atļauju un pilsonības iegūšanu, izglītību un politisko līdzdalību.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.