Pie šādiem secinājumiem nonākusi vairāku zinātnieku komanda, kas no 2003. līdz 2008.gadam pētīja iedzīvotāju veselības stāvokli un mūža ilguma atšķirības vecajās un jaunajās ES dalībvalstīs un deva ieteikumus šo atšķirību mazināšanai. Pētījuma veicēji cer, ka uz iegūto datu pamata politiķi būs spiesti pieņemt drosmīgus un pārdomātus lēmumus gan attiecībā uz likumu izstrādi, gan līdzekļu piešķiršanu.
Gandrīz nekāda progresa
Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) speciāliste Iveta Pudule, kura bija šī pētījuma koordinatore Latvijā, atzīst, ka pie mums 20—64 gadus vecu iedzīvotāju (pētījuma pamatauditorija — red.) paredzamais mūža ilgums ir viens no īsākajiem ES, savukārt priekšlaicīgas mirstības rādītājs ir augstākais ES. Piemēram, Zviedrijā iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums ir 77,7 gadi vīriešiem un 83,2 sievietēm, bet Latvijā tas ir tikai 64,7 un 76 gadi.
Kā galvenie cēloņi priekšlaicīgajai mirstībai tiek minētas sirds un asinsvadu slimības un dažādi ārējie nāves cēloņi: sadzīves traumas un ievainojumi, ceļu satiksmes negadījumi, vardarbība, noslīkšana, nosmakšana u.c. Kā norāda I.Pudule, satraucoši ir tas, ka pēdējo gadu laikā mirstība no šiem abiem cēloņiem ir palikusi nemainīga.
Interesantu faktu pamanījuši arī pētījuma autori. Proti, lai gan Latvija pēdējos gados atzīta par valsti ar vienu no augstākajiem ekonomikas attīstības tempiem Eiropā, veselības stāvokļa uzlabošanās ir ļoti neliela. Piemēram, vīriešiem paredzamais mūža ilgums laika posmā no 1990.gada līdz 2002.gadam pieaudzis vien par pus gadu, bet sievietēm — par pusotru. "Kamēr būvējām mājas un visādi citādi tērējām naudu par veselības aprūpi, valsts pienācīgi nedomāja," par pētījuma autoru piezīmi par veselības aprūpei atvēlēto finansējumu no iekšzemes kopprodukta, kas Latvijā ir otrs mazākais pēc Rumānijas, saka SVA direktora vietnieks zinātnes un pētniecības jautājumos Māris Taube.
Trūka skaidru prioritāšu
Kāpēc līdz šim nav veicies uzlabot iedzīvotāju veselības stāvokli, M.Taube skaidro gan ar ierobežoto finansējumu, gan, iespējams, nepietiekami skaidri un pareizi izvēlētām prioritātēm. "Iespējams, mēģinājām apgrābstīt no visa pa druskai," saka M.Taube.
Veselības ministrijā gan uzsver, ka kopš 2002.gada bijuši vairāki labi gadi, kad sabiedrības veselības uzlabošanas pasākumiem atvēlēts daudz līdzekļu. Ministrijas komunikāciju daļas vadītāja Egita Pole īpaši uzsver pēdējos gados paveikto sirds veselības uzlabošanā — ir piešķirta nauda gan modernu diagnostikas iekārtu iegādei, gan veicināta profilkase, visā valstī darbojoties arī 20 sirds veselības kabinetu. To apliecina arī Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis, sakot, ka nu ir iespējams diagnosticēt dažādas sirds un asinsvadu saslimšanas. "Tagad drīzāk vajadzētu vairāk uzmanības pievērst profilaksei, īpaši to attiecinot uz jauno paaudzi," saka A.Ērglis.
Tas arī tiek darīts, norāda E.Pole, kā piemēru minot aizliegumu skolās tirgot neveselīgos produktus un dzērienus. Savukārt no šā gada visiem pirmklasniekiem skolās tikšot nodrošinātas brīvpusdienas. Pēc E.Poles teiktā, daudz paveikts arī smēķēšanas ierobežošanas jomā. Proti, pakāpeniski tiek celts akcīzes nodoklis cigaretēm, ir noteikti ierobežojumi par smēķēšanu publiskās vietās, norit arī dažādas informatīvās kampaņas.
Jāvēršas pret alkoholu
Tomēr, kā teikts pētījumā, "Latvijā tāpat kā citās Baltijas valstīs alkohola patēriņa kontrole būtu efektīvākais veids, kā uzlabot iedzīvotāju veselību". Lai to panāktu, pētījuma autori iesaka vērsies pret stiprā alkohola lietošanu, dzeršanas tradīcijām jeb piedzeršanos un aicina ierobežot alkohola surogāta pieejamību.
To jaunās alkoholisma ierobežošanas programmas 2009.—2013.gadam ietvaros arī paredzēts darīt, apgalvo SVA Atkarības slimību epidemioloģiskās uzraudzības centra pārstāve Līga Šulca. Viņa kā galvenos programmas punktus min alkohola cenu celšanu, speciālu tirdzniecības vietu izveidošanu, stingrāku kontroli u.c. "Ja to realizēs, tas būs solis uz priekšu," pārliecināts narkologs un SVA sabiedrības veselības metodiķis Jānis Caunītis. Gan viņš, gan M.Taube ir pārliecināti, ka ar to veiktos labāk, ja līdzīgi kā par smēķēšanas ierobežošanu arī par alkohola ierobežošanu būtu izstrādāta kāda ES direktīva, kas Latvijai būtu jāievēro. Tomēr, kā zina teikt gan L.Šulca, gan M.Taube, ES un arī Latvijā ir jūtama pārāk stipra alkohola industrijas pretestība. Tāpēc viņi cer, ka šis pētījums politiķiem kalpos par pamatu pieņemt drosmīgus lēmumus.