Par to liecina jauns pētījums "Global MetroMonitor", kurā 150 pasaules pilsētas sarindotas pēc to ekonomiskā ražīguma un nodarbinātības dinamikas rādītājiem.
Rīgas ekonomikas attīstība atveseļošanās periodā, kas aptver 2009.-2010.gadu, novērtēta ar zemo 144.vietu, lai gan tas ir nedaudz labāks sniegums nekā recesijas laikā (2007.- 2010.gads), kad saskaņā ar pētījuma datiem Latvijas galvaspilsēta bija noslīdējusi līdz pat 148.vietai pasaulē.
Vēl vājākas pozīcijas nekā Rīgai ir Valensijai, Lasvegasai, Salonīkiem, Barselonai, Dubaijai un Dublinai. Savukārt abu pārējo Baltijas valstu galvaspilsētām ir labāks sniegums nekā Rīgai - Tallina ierindota 138.vietā (+11 pozīcijas salīdzinājumā ar recesijas laiku), bet Viļņa - 118. vietā (+29 pozīcijas).
Savukārt par ekonomiski veiksmīgākajām pasaules metropolēm ir atzītas Turcijas lielākā pilsēta Stambula, Ķīnas pilsēta Šendžeņa un Peru galvaspilsēta Lima.
Pētījuma dati ļauj secināt, ka līdz ar ekonomikas atkopšanos Baltijas valstu galvaspilsētu pozīcijas indeksā uzlabojas, taču tās joprojām ir daudz sliktākas nekā pirmskrīzes periodā.
Izvērtējot metropoļu sasniegumus pirms krīzes (laika posms no 1993.līdz 2007.gadam), Rīgai pētnieki atvēlējuši augsto 11.vietu, kas ir labāk nekā Viļņai un Tallinai, kam piešķirtas attiecīgi 13.un 21.vieta.
Pētījumā secināts, ka līdz ar strauju Āzijas un Latīņamerikas metropoļu izaugsmi tiek mests liels izaicinājums un vienlaikus dotas iespējas Eiropas un ASV metropolēm. Āzijas un Latīņamerikas metropoles ir atkopušās no krīzes, taču metropoles Eiropā un ASV turpina cīnīties ar krīzes sekām, norāda pētnieki.
Indeksu "Global MetroMonitor" kopīgi aprēķina Brukingsa Institūts un Londonas Ekonomikas skola. Tajā metropoļu attīstības līmenis novērtēta pirms krīzes, krīzes laikā un pēckrīzes periodā.