"Lielākā daļa priekšlikumu tika adresēti valdībai un pašvaldībai, daudz mazāk - ES institūcijām. Daudzas idejas attiecas arī uz pašu iedzīvotāju atbildību, piemēram, piekopt veselīgu dzīvesveidu vai izglītoties par lēmumu pieņemšanu ES, lai varētu paši sekot līdzi procesiem un pieprasīt atskaitīšanos no amatpersonām," teica Providus Eiropas politikas pētniece Dace Akule.Piemēram, aicināts valdību veidot īpašas kredīta programmas alternatīvās enerģijas attīstībai, kā arī mainīt kontrolējošo institūciju attieksmi pret uzņēmējdarbību - pirms sodīt uzņēmumus par pārkāpumiem, būtu jādod laiks kļūdas novēršanai, ja sabiedrībai nav tiešu draudu. Starp pašvaldībām domātajiem priekšlikumiem ir ideja atbalstīt sporta aktivitātes, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu, kā arī iesaistīt iedzīvotājus pašvaldību budžeta plānošanā. ES tika aicināta izstrādāt direktīvu, kas regulētu vecāku atbildību par bērniem, kad vecāki aizbrauc peļņā ārzemēs.Populārākie kritikas punkti bija lauksaimniecības problēmas, zivsaimniecības jeb "sagriezto kuģu" lietas, cukura ražošanas pārtraukšana, kā arī argumenti par to, ka latvieši paši neprot pastāvēt uz savām interesēm Eiropas līmenī – ES direktīvas tiekot pieņemtas pārāk burtiski un trūkst skaidrības, ko dara Eiropas parlamentā ievēlētie deputāti. Cilvēki arī bažījušies par to, ka dalība ES varot apdraudēt Latvijas nacionālo identitāti," Diena.lv skaidroja D.Akule.Bijuši arī īpatnēji piedāvājumi, kuri likuši domāt, ka cilvēki īsti nesaprot atšķirības starp ES un Padomju Savienību. "Tie [piedāvājumi] saistās ar pārāk lielām cilvēku gaidām, ka ES ietekmēs viņu dzīvi. Piemēram, aicinājums noteikt visā ES vienotu pensiju sistēmu vai veselības aprūpes standartus – šobrīd tādas pilnvaras ES ir tālu kā zvaigznes. Centāmies cilvēkiem izskaidrot, ka maksimālais, uz ko viņi var cerēt, ir kāda vienota minimālā līmeņa noteikšana visā ES," norādīja D.Akule.12 diskusijās "Es, Latvija un ES" 230 iedzīvotāji septembrī izvērtēja pirmos sešus gadus kopš Latvija ir ES, kā arī izstrādāja priekšlikumus par to, kādā Latvijā un Eiropā viņi vēlas dzīvot. Dalībnieki tika ielūgti pēc nejaušās atlases principiem, pārstāvot dažādas vecuma grupas un profesijas.Apkopotais ziņojums ar visiem priekšlikumiem un Latvijas dalības ES vērtējumiem nosūtīs Valsts prezidentam, premjeram un ministriem, Saeimā pārstāvētajām partiju frakcijām un Eiropas lietu komisijai, Eiropas parlamenta deputātiem no Latvijas, kā arī citām institūcijām.
Pētniece: Latvijas iedzīvotāji no ES sagaida pārāk daudz
Lai uzlabotu dzīvi Latvijā un Eiropas Savienībā (ES), savā valstī vajadzētu ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību, ieviest obligātu veselības apdrošināšanu un nodrošināt visus skolēnus ar mācību grāmatām, secināts Providus centra rīkotajās debatēs "Es, Latvija un ES". Diskusiju rīkotāji gan atzīst, ka kritkas diskusijās bijis vairāk nekā pozitīvā, turklāt radies iespaids, ka vismaz daļa Latvijas sabiedrības īsti nesaprot, kāda ir atšķirība starp ES un Padomju Savienību, jo prasījuši no tās tādas lietas, kuras ES nevar ietekmēt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.