1. Neatkarīgas valsts atjaunošana 1990.gada 4.maijā/1991.gada 21.augustā.
Lielākā daļa aptaujāto ekspertu šo atzīst par pēdējo divdesmit gadu svarīgāko notikumu. Taču viedokļi dalās par to, kurš no abiem datumiem ar šo notikumu saistāms vairāk – Neatkarības deklarācijas pieņemšanas diena vai diena, kad Augstākā padome lēma par Latvijas Republikas valstisko statusu.
«Tā ir milzīga un nepārvērtējama vērtība, ka mums ir pašiem sava valsts. Ka valsti, par kuru mūsu senči ir lējuši tik ļoti daudz asiņu un asaru, mums izdevās atjaunot salīdzinoši mierīgā ceļā,» žurnāla Santa galvenā redaktore Santa Dansberga–Anča. «Šai dienai (1991. gada 21. augustam) ir ļoti liela nozīme, jo sākās mūsu valsts atzīšana starptautiskā mērogā. Tai vajadzētu būt vismaz karogotai, bet vislabāk – arī brīvdienai, tāpat kā Igaunijā,» rakstniece, LR pirmā vēstniece Somijā un Igaunijā Anna Žīgure.
2. Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā.
«Šī procesa laikā nacionālās augstākās izglītības un zinātnes iestādes ir pilnvērtīgi iekļāvušās starptautiskajā izglītības un zinātnes telpā, kas paver daudz plašākas sadarbības un izaugsmes iespējas,» LU rektors Mārcis Auziņš.
«Nekad agrāk nebijušas drošības garantijas mūsu valstij, mūsu atgriešanās Eiropas vērtību, kultūras, tiesiskuma, ekonomiskajā telpā,» bijusī laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte.
3. Vienošanās par Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas 1992. gada 1. februārī.
«Tam pakārtojās visa politiskā situācija un tās turpmākā attīstība. Tas bija pirmais solis NATO virzienā, lai arī tobrīd par to pat nesapņojām,» bijušais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns.
«Šis notikums bija būtiska valsts neatkarības nostiprināšanas pazīme,» Latvijas valsts eksprezidents Guntis Ulmanis.
4. Latvijas iestāšanās NATO 2004. gada 2. aprīlī.
«Notikums nozīmīgs ne tikai saistībā ar valsts ģeopolitisko orientāciju, bet arī kā mērķis un process, kas daudzus vienoja un disciplinēja, un nepieļāva politiskas, ekonomiskas un tiesiskas, maigi sakot, vaļības, kas sekoja pēc tam,» žurnālists Jānis Domburs.
5. Ekonomiskā krīze 2008. gada nogalē.
«Tā iezīmēja būtiskas pārmaiņas ne vien ekonomikā, bet iezīmēja arī politisko un ekonomisko paaudžu nomaiņu. Procesu vadīšanai ir nepieciešama jauna pieeja, profesionāļi, kuri to varēs darīt lēnas un taupīgas izaugsmes apstākļos,» antropologs Roberts Ķīlis.
«Notikušo es salīdzinu ar Bībeles sižetu par faraona sapni (1. Mozus 41,1 – 36): treknie un liesie gadi – Latvijas versija. Pirms tam privatizācijas epopeja, sabiedrības noslāņošanās bagātajos un nabagajos,» arhibīskaps Jānis Vanags.
Vēl daži izceltie pagājušo divdesmit gadu notikumi:
2001. gada vasarā atzīmētie svētki Rīgai 800, ar ko lepojas un notikumu TOP 5 ierindojuši Mārcis Auziņš, Ojārs Kalniņš, Vaira Vīķe Freiberga.
Bankas Baltija krahu 1995. gadā par vienu no svarīgākajiem notikumiem nominējuši Normunds Bergs un Anna Žīgure.
Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laiku TOP5 ierindo Santa Dansberga – Anča, Ojārs Kalniņš un Nora Ikstena.
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, ko par vērienīgāko kultūras pasākumu uzskata Džemma Skulme, Mārcis Auziņš un Guntis Ulmanis.
Īpašumtiesību atjaunošanu kā ļoti nozīmīgu minējuši Juris Biķis un Jānis Domburs.
Māra Štromberga zelta medaļu 2008. gada olimpiskajās spēlēs akcentē Valdis Zatlers un Dainis Kalns.
2007. gada Lietussargu revolūcija, ko par ļoti nozīmīgu notikumu atzinusi Anna Žīgure, Dainis Īvāns un Sarmīte Ēlerte.
Aptaujātie viedokļu līderi: Pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, bijušie valsts prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis, bijusī laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte, politologs Aigars Freimanis, Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, rakstniece, LR pirmā vēstniece Somijā un Igaunijā Anna Žīgure, ekonomikas profesors Ojārs Kehris, antropologs Roberts Ķīlis, zinātnieks Jānis Stradiņš, Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš, uzņēmuma SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, žurnālists Jānis Domburs, Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns, rakstniece Nora Ikstena, gleznotāja Džemma Skulme, žurnāla Santa galvenā redaktore Santa Dansberga-Anča, uzņēmuma Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Juris Biķis, operas svētku organizators Dainis Kalns, arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš.