Piemērots laiks valsts pārvaldes "notievēšanai"

"Tie laiki, kad varējām atļauties uzturēt šādu [valsts pārvaldes] aparātu, ir beigušies," premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) viedokli pauž viņa preses sekretārs Edgars Vaikulis, apstiprinot, ka premjera ieskatā valsts pārvalde ir pārāk uzblīdusi. Jau vasarā ministrijām tika uzdots štatus samazināt par 5%, taču publiskajā telpā izskanējusī amatpersonu retorika liecina, ka ministrijas, šo uzdevumu veicot, varēja arī "izgrozīties", cilvēkus reāli neatlaižot, bet gan likvidējot neaizpildītās vakances. Tagad redzams, ka arī ar 5% samazinājumu nepietiks, saka E.Vaikulis. Tomēr akcents vairs netikšot likts uz štatu "apcirpšanu" noteiktā apjomā, bet gan uz visu tēriņu samazināšanu par 10,67%. Katras ministrijas pārziņā būs izlemt, kā to izdarīt, un viena no iespējamajām rīcībām ir samazināt darbinieku skaitu. E.Vaikulis norāda - lai panāktu budžetā plānoto ietaupījumu tikai uz štatu samazināšanas rēķina, "būtu jāslēdz visas ministrijas", tāpēc neesot izslēdzams, ka tiks samazināts finansējums dažādām programmām un atsevišķas nākšoties arī slēgt. Tomēr iespēju, ka ministrijas ietaupīs tieši šādi, vienalaikus saglabājot visus darbiniekus, E.Vaikulis noraida, apgalvojot, ka visi ministriju plāni tiks rūpīgi vētīti.Vaino ES Eurostat dati liecina, ka Latvijā valsts pārvaldē nodarbināto īpatsvars ir viens no lielākajiem Eiropā - 8,1% no visiem strādājošajiem. Igaunijā šis radītājs ir 6%, savukārt Lietuvā - 5,1%. Valsts kancelejas (VK) direktores vietniece Baiba Pētersone norāda, ka par valsts pārvaldes "uzbriešanas" atskaites punktu ņemams 2005.gads. Kā liecina VK sniegtie dati, kopš tā laika valsts pārvaldē nodarbināto skaits palielinājies par teju 650 darbiniekiem. B.Pētersone uzsver, ka to veicināja arī objektīvi iemesli, kas galvenokārt saistījās ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu administrēšanu - šim mērķim tiešās pārvaldes iestādēs pēdējos trīs gados radītas vairāk nekā 500 jaunas darbavietas. B.Pētersone piebilst, ka, iestājoties ES, Latvija uzņēmusies arī citas saistības, kas likušas vēl vairāk uzaudzēt administratīvo aparātu. Tiesa, lielākoties valsts pārvaldes izplešanās šajā laikā skaidrojama ar ministriju, sekretariātu un VK darbinieku skaita pieaugumu - tas palielinājies par teju piektdaļu jeb 633 cilvēkiem. Rekordiste "svara pieauguma" ziņā ir Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - VK dati liecina, ka tās darbinieku skaits trijos gados pieaudzis par 70,5% jeb 98 cilvēkiem. IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP) atgādina, ka 2005.gadā IZM saņēmusi asu kritiku par tās nepietiekamo administratīvo kapacitāti, kas apdraudēja sekmīgu ES naudas apguvi, un ar to arī esot saistāms straujais IZM darbinieku skaita pieaugums. M.Gruškevica teiktais liecina, ka strauji izaugusī IZM tagad varētu būt viena no pirmrindniecēm štatu likvidēšanas ziņā, jo viņš iecerējis apvienot vairākus IZM departamentus un atlaist 21 darbinieku. Eksperti gan akcentē - lai arī valsts pārvaldes palielināšanās ES līdzekļu apguves dēļ ir objektīvs iemesls, tomēr ES struktūrfondu līdzekļu apguves kārtība Latvijā ir īpaši sarežģīta, pārspējot ES prasīto. Latvija ir noteikusi daudz birokrātisku prasību, un jāvērtē, vai no kaut kā tomēr nevar atteikties, saka sabiedriskās politikas centra Providus direktore Vita Tērauda. Tādēļ ES fondu apguves kārtības atvieglošana varētu būt vēl viens ceļš, kā mazināt valsts pārvaldē nodarbināto skaitu.Nav nevainīga Tomēr B.Pētersone atzīst, ka birokrātijas pieaugumu nevar skaidrot tikai ar ES prasībām, - nav pamata apgalvot, ka tā ir "pilnīgi nevainīga". To apstiprina arī ekspertu teiktais. Piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle akcentē - valsts pārvaldes struktūra ir "nesamērīgi plaša", daudzu iestāžu īstenotās funkcijas pārklājas, īpaši tas attiecas uz kontroles funkcijām. Arī valsts kontroliere Inguna Sudraba atzīst, ka viņas vadītā iestāde atradusi gan daudz funkciju pārklāšanās gadījumu, gan arī citu neracionālas saimniekošanas pazīmju sazarotajā ministriju, sekretariātu un padotības iestāžu tīklā, kas būtu jāņem vērā, domājot par štatu samazināšanu. Piemēram, Valsts kontroles ieskatā neefektīva ir izdienas pensiju administrēšanas sistēma, to atstājot katras ministrijas kompetencē, arī atsevišķu iepirkumu organizēšana, šo funkciju administrēšanai paredzot papildus štata vietas. I.Sudraba norāda - dažādu centrālo aparātu padotības iestāžu darbība izvērtējama arī tāpēc, ka nereti šīs iestādes ir pārāk mazas. "Nesaprotu, kā iestāde, kurā ir, piemēram, 14 darbinieku, sevi atpelna," saka I.Sudraba, paskaidrojot - lai tā varētu veikt savas pamatfunkcijas, nepieciešams pārāk liels atbalsta personāls. Piemēram, VK dati liecina, ka valsts aģentūrās, kuru nepieciešamība nereti tikusi apšaubīta, saskaņā ar VK datiem 2007.gadā strādāja 8509 cilvēki. E.Vaikulis stāsta, ka premjera nostāja ir samazināt šo iestāžu atbalsta struktūrās strādājošo skaitu, jo šīs funkcijas var veikt arī ministrijas pašas. Viņš gan ir piesardzīgs, runājot par iespējamu valsts aģentūru un citu padotības iestāžu likvidēšanu, sakot, ka to iespējams vērtēt tikai tad, kad būs skaidrība par mehānismu valsts funkciju nodošanai privātajam sektoram. "Nebūs daudz gadījumu, kad funkcija tiks pilnībā dzēsta," viņš piebilst.Nepieciešama analīze No ekspertu teiktā izriet, ka valdība pārsteidzas, visām iestādēm nosakot vienādu izdevumu samazinājuma procentu. "Viennozīmīgi vajadzīga dziļāka analīze, ko mēs no katras nozares un resora gaidām," saka politoloģe Iveta Reinholde. Tam, ka strādājošo skaits vispirms jāsasaista ar sasniedzamo rezultātu, piekrīt arī I.Sudraba, sakot: "Kamēr netiks pajautāts, ko tu šodien dari, nevarēs atbildēt, vai tas ir vajadzīgs, vai tas ir adekvāti paredzētajam finansējumam." Valsts pārvaldē 2007.gadā gan veikti funkcionālie auditi, taču tie beigušies "ne ar ko", jo nemaz neesot vērtēta iespēja samazināt funkcijas, norāda B.Pētersone. To problēma bija tā, ka tie tika piesaistīti tikai vienai nozarei, turklāt tos pasūtīja pašas iestādes, un tādējādi tika radīta iespēja ciešākai sadarbībai starp audita pasūtītāju un izpildītāju, ļaujot iestādēm vieglāk "iestāstīt" to, kas tām ir izdevīgi, uzskata B.Pētersone. Tāpēc, viņasprāt, funkcionālie auditi būtu jāveic fokusēti, nevis visā valsts pārvaldē uzreiz, un vispirms tie jāveic nozarēs, kur jau ir aizdomas par funkciju dublēšanos.Liks samazināt atalgojuma fondus Amats abiem vienāds - vecākais referents. Atalgojums tāds, it kā starp tiem būtu milzīgas atšķirības. Strādājot Zemkopības ministrijas pārtikas nekaitīguma nodaļas vecākā referenta amatā, 2007.gadā bija iespējams nopelnīt aptuveni 1410 latu mēnesī, tikmēr Vides ministrijas vides kvalitātes nodaļas vecākā referenta atalgojums pērn bijis ap 585 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas. To, ka šie Dienas pārbaudītie piemēri nav unikāli, apliecina Valsts kancelejas (VK) sniegtie dati, kas rāda: vidējā kopējā darba samaksa mēnesī vienam darbiniekam ministriju centrālajos aparātos 2008.gada pirmajā ceturksnī svārstās no 640 līdz 1785 latiem. "Nevar teikt, ka atalgojums valsts pārvaldē ir balstīts efektivitātes kritērijos. Ir daudz negodīgu situāciju," saka Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle. Arī Valsts kontrole norāda, ka lielās atšķirības valsts pārvaldē strādājošo atalgojumā liecina - kamēr daži nav pienācīgi atalgoti, citiem tiek ievērojami pārmaksāts. Jau ziņots, ka valdība rosina iesaldēt arī valsts pārvaldē strādājošo darba algas, taču VK direktora vietniece Baiba Pētersone norāda - atsevišķos gadījumos tās ir ne tikai iesaldējamas, bet arī samazināmas. Tāpēc valdība jau nolēmusi, ka valsts pārvaldē strādājošo darba samaksa mēnesī kopā ar piemaksām un vadības līgumiem no nākamā gada nedrīkstēs pārsniegt 3500 latu "uz papīra". Ja Saeima, apstiprinot budžetu, tiešām lems par labu valsts pārvaldē strādājošo algu iesaldēšanai, viņiem joprojām saglabātos iespējas saņemt papildu atalgojumu ar prēmiju, vadības līgumu un citu piemaksu palīdzību. B.Pētersone stāsta, ka vadības līgumi, kas līdz šim bijis plaši izmantots ierēdņu papildu atalgošanas instruments, no 2010.gada jūlija vairs nebūs spēkā, bet līdz tam laikam tiks iegrožots to iespējamais apjoms: 2009.gadā tie nevarēs pārsniegt 50% no mēnešalgas, savukārt 2010.gada pirmajā pusē - 40% no mēnešalgas. Savukārt premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) preses sekretārs Edgars Vaikulis vēsta, ka premjers uzdevis ministrijām mazināt atalgojuma fondus, nesamazinot algu. Ja tiktu samazināta alga, darbiniekiem būtu iespēja vērsties Administratīvajā tiesā, līdz ar to valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu iespējams samazināt, atņemot citus materiālos stimulus, piemēram, prēmijas, vadības līgumus, skaidro E.Vaikulis.