Proti, īpašniekiem liks zemes pārdot piespiedu kārtā, turklāt par krietni mazāku summu nekā viņi vēlētos. Valdība šo jautājumu skatīs otrdien, bet viens no pierobežas zemes īpašniekiem _Dienai _jau paudis apņēmību tiesāties.Sākumā gribēja nomātLai likvidētu pieaugošās kravas auto rindas uz pierobežas ceļa Terehovā, kas nereti stiepjas vairāku kilometru garumā un mērāmas pat tūkstošos mašīnu (šorīt to bija ap 300), _Latvijas Valsts ceļi _(LVC) pērn pavasarī izsludināja konkursu par zemju nomāšanu no privātīpašniekiem stāvlaukumu izbūvei. No trim pretendentiem pārrunas LVC nolēma turpināt tikai ar vienu — uzņēmumu _Austrumu kravu terminālis _(AKT), kura īpašnieki ir cieši saistīti ar _Parex _banku. Kā šīs firmas zemesgabala priekšrocības minēja jau izbūvēto laukumu, kā arī tā novietojumu ceļa labajā pusē. Segt nomas maksu par tā izmantošanu Satiksmes ministrija (SM) bija paredzējusi, nosakot maksu par obligātu iebraukšanu stāvlaukumā. _Diena _jau rakstīja, ka šāds valsts pasūtījums bija visai kārdinošs, jo nomniekam plānoja maksāt ap miljons latu gadā . Piemēram, AKT tuvākajos septiņos gados varētu gūt vismaz 200% peļņu. Tomēr Saeima neatbalstīja nepieciešamos likuma grozījumus, kas noteiktu obligātu autotransporta iebraukšanu šajos stāvlaukumos. Iebraukšana būs bez maksas Pēc neveiksmes SM ilgi nekavējās un piedāvāja jaunu risinājumu — iekasēt nodevas jeb eirovinjeti no visām smago kravu automašīnām sākot ar šo gadu, lai no iegūtās naudas valsts varētu nopirkt zemesgabalus stāvlaukumiem, kuros tad iebraukšana būtu bez maksas. Šobrīd VID noskatījis trīs Terehovas robežpunktam vistuvāk esošos īpašumus abās ceļa pusēs (6,15, 1,7 un 0,3 hektāru platībā), no kuriem divi lielākie gabali pieder _Ziemeļu—Rietumu tranzīts _īpašniekam Andrim Līpacim un AKT, liecina Uzņēmumu reģistra un Zemesgrāmatas dati. Tie ir tie paši zemesgabali, kuri figurēja iepriekšminētajā SM nomas konkursā. Trešā zemes gabala īpašniece ir kāda Jekaterina Zolotarjova.Tomēr VID pēc vairākām tikšanās reizēm nespēj vienoties ne ar vienu no īpašniekiem par zemju pārdošanu, tādēļ otrdien valdībā virza jautājumu par zemju piespiedu atsavināšanu.
Draud ar tiesu
Tomēr ne visi pierobežas īpašnieki ir gatavi samierināties ar VID rīcību. A.Līpacis, kam pieder lielākais VID noskatītais zemes gabals, apņēmies tiesāties. «Nezinu no kurienes viņi [VID] ņēmuši tos vērtētājus, bet tā nav atbilstoša cena,» saka A.Līpacis, kurš valsts piedāvāto 132 tūkstošu latu vietā prasa 300 tūkstošus jeb 5 latus par kvadrātmetru.
Kā uz atsavināšanu reaģēs pārējie īpašnieki un kādas bijušas viņu cenas, Dienai noskaidrot neizdevās — J.Kaverskis neatbild uz telefona zvaniem, savukārt J.Zolotarjova no komentāriem atsakās. Lai gan VID minēt abu piedāvātās summas aizliedz likums, no izpaustās informācijas secināms, ka deviņas reizes lielāku summu (aptuveni 350 tūkstošus) prasa J.Kaverskis, bet J.Zolotarjova vēlas pārdot vai nu visu zemes gabalu vai pusi no tā, nevis tikai VID prasīto vienu piecdesmito daļu, kā arī grib par to daudz lielāku summu.
Pats VID savu piedāvāto kompensāciju 180 tūkstošus par visiem trijiem gabaliem uzskata par «taisnīgu», kā apstiprinājumu tam minot faktu, ka vērtēšanā piesaistīti vairāki neatkarīgi īpašumu vērtētāji no Latvijas vērtētāju asociācijas.
Jāpiebilst, ka AKT un Ziemeļu—Rietumu tranzīts īpašniekus vieno saistība ar muitas brokeru kompāniju Parex brokeru sistēma. AKT līdzīpašniekam Jānim Kaverskim tajā pieder akcijas, savukārt A.Līpacis tur kādreiz strādājis. A.Līpacis pats gan apgalvo, ka viņam vairs «nav absolūti nekādas saites ar Parex».