Būtiskākās bažas par šobrīd sagatavotā nākamā gada valsts budžeta spēju reāli darboties saistītas ar prognozēm par ekonomikas lejupslīdi, līdz ar ko saruks arī nodokļu ieņēmumi. Kopā ar prognozēm par globālās ekonomikas recesiju, kas labas dienas nesola arī Latvijas tautsaimniecībai, piektdien Saeimā izskatāmo valsts budžetu var vērtēt kā iesildīšanos jostu savilkšanai. Valsts tēriņos nākamā gada realitāte, visticamāk, būs skarbāka nekā budžeta likumprojektā šobrīd redzamā. I.Godmanis (LPP/LC) ir izteicies par jaunām idejām, kā sabalansēt budžetu, taču pagaidām tās neatklāj.
Lielākie nākamā valsts budžeta tēriņi atvēlēti sociālajiem mērķiem. Otrs prioritārais budžeta virziens ir uzņēmēji, kuru atbalstam ar budžetu saistītajā likumu grozījumu paketē paredzēti uzņēmējdarbību veicinoši pasākumi. Tomēr laikraksts secina - kopējais noskaņojums ir tāds, ka šobrīd valdības piedāvātajā nākamā gadā budžetā vēl ir krietni daudz caurumu, kurus, turpinot izdevumu samazinājumu, pieķeroties strukturālām izmaiņām un skaidri definējot, ar ko valsts turpmāk nodarbosies, nāktos aizlāpīt.
(Žurnālistes Baibas Rulles rakstu "Budžetu cirpt vajadzēs vēl" lasiet laikrakstā "Diena"!)