Plāns B paredz Parex sadalīt labajā un sliktajā

Vēl vairāk, arī bankas nonākšana valsts īpašumā atklātību nav devusi. Atbildes uz jautājumiem, kas notiek ar Parex, kādi ir tālākie scenāriji, cik daudz naudas valstij bankā vēl vajadzēs ieguldīt utt., iegūt oficiāli gandrīz nav iespējams. Ir vai nu tikai norādes, ka situācija bankā stabilizējas, vai izvairīgas atbildes, ka norit sarunas ar 775 miljonu eiro (542,5 miljonu latu) lielā sindicētā kredīta īpašniekiem par aizdevuma pārfinansēšanu. Tiek teikts, ka atbildes netiek sniegtas bankas stabilitātes vārdā, jo viss vēl ir procesā. Kas notiek ar Parex, kurai valdība līdz šim padevusi visdāsnāko drošības spilvenu? Uz spēles pusmiljards Meklējot atbildes, Diena no vairākiem drošiem, ar valdību un banku saistītiem avotiem noskaidroja, ka tālākām darbībām ar Parex ir vismaz divi scenāriji. Galvenokārt tie pakārtoti sarunu rezultātam ar ārvalstu banku sindikātu, kuram Parex parādā vairāk nekā pusmiljardu latu. Saskaņā ar līgumu sindikātam ir tiesības pieprasīt atdot pilnā apmērā visu aizdevumu. Izskanējusī informācija, ka aizdevums jāmaksā divās daļās — 275 miljoni eiro februārī, bet 500 miljoni eiro jūlijā —, līdz ar īpašnieku maiņu ir formāla. Tāpēc sarunās ar sindikātu Parex vadībai vajag vienoties par jaunu aizdevuma atdošanas un pārfinansēšanas grafiku. Vai tas izdosies, netiek atklāts. Ja sindikāts nepiekāptos, valstij kā bankas 85% īpašniecei nāktos atrast vēl pusmiljardu latu līdzās 673 miljoniem latu, kurus valsts bankā jau noguldījusi. Neoficiāli izskan, ka sarunas ar sindikātu jau noslēgušās un kredīta devēji naudu prasa atmaksāt. Tomēr Parex prezidents Nils Melngailis apgalvo, ka sarunas joprojām notiek. Tiesa, to, ka bankai daļa aizdevuma būtu jāatdod un ka banka tam, visticamāk, izmantos valsts palīdzību (ap 200—300 miljonus eiro no ārvalstu aizdevumu naudas) viņš nenoliedz. Līdz šim publiski izskanējis, ka tieši N.Melngailis ir galvenais sarunu risinātājs. Taču viņš nav viens. Kā Diena noskaidroja, jau neilgi pēc apstiprināšanas amatā (pērn 5.decembrī) N.Melngailis noslēdzis konsultāciju līgumu ar ASV investīciju kompāniju Blackstone (BS) par palīdzību sarunās ar sindikātu. Kādi ir līguma nosacījumi un, cik Parex par BS pakalpojumiem maksās, N.Melngailis, apstiprinot līguma noslēgšanu, neatklāja. Vienošanās par samaksu vēl neesot panākta, tā būšot atkarīga no sarunu ar sindikātu rezultāta. To, ka BS pakalpojuma cena varētu būt rakstāma ar sešiem cipariem, N.Melngailis noliedz. Publiski ziņas par BS piesaisti neesot sniegtas, jo neviens neesot jautājis. Līgums ar ASV kompāniju, ar kuru kopā N.Melngailis 2007.gadā rudenī bija gatavs privatizēt Lattelecom, citus BS pakalpojumus neparedzot. Papildus tam N.Melngailis bankai piesaistījis arī paša dibināto kompāniju Riga Capital. Konsultācijas sniedz trīs darbinieki, izmaksas nepārsniedzot 50 000 latu mēnesī. Neizslēdz sadalīšanu Alternatīvas tam, kas ar Parex notiks, ir vismaz divas. Viena, ko var arī saukt par pamata scenāriju, neparedz radikālus lēmumus. Proti, banka pamazām tiek stabilizēta, kā tās finanšu investors tiek piesaistīta Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un aptuveni gada laikā tiek lemts par Parex pārdošanu. Otra alternatīva ir tā sauktais plāns B, kas paredz bankas restrukturizēšanu (sadalīšanu) un ātru pārdošanu. Lai to iedarbinātu, izskatīšanai valdībā jau sagatavots speciāls likumprojekts par Parex restrukturizāciju un pārdošanu. Publiski dokuments nav pieejams. Taču Dienai zināms, ka tas vienreiz jau skatīts Ministru kabinetā, tiesa, atbildīgās amatpersonas par šādu projektu nav pat ieminējušās. Likumprojekta apspriešana apturēta, jo tas raisījis asas valdības sēdes dalībnieku diskusijas un iebildumus. Būtībā tas paredz bankas sadalīšanu, proti, likvīdie bankas aktīvi (depozīti, norēķinu konti, drošie kredīti, bankai piederošie uzņēmumi Krievijā un NVS) tad tiktu nošķirti no sliktajiem — bankas saistībām pret aizdevējiem, sliktajiem kredītiem, nelikvīdajiem vērtspapīriem. Vienkārši sakot, Parex tiktu sadalīta labajā bankā un sliktajā bankā. Sliktā banka paliktu valsts īpašumā — vai nu kā atsevišķa struktūra, vai arī sliktās saistības tiktu nodotas Hipotēku bankai, kura kā valstij piederoša banka mēģinātu ar tām tik galā. Labā Parex daļa pēc restrukturizācijas tiktu gatavota ātrai pārdošanai. Starp reālākajiem labās Parex pircējiem tiek sauktas trīs Krievijas bankas — valstij piederošās Krievijas bankas Sberbank un Vņeštorgbank, kā arī interesi par Parex pirkšanu jau savulaik izrādījusi lielākā Krievijas privātbanka ALFA banka. To vada krievu miljardieris Pjotrs Avens. Tieši saistībā ar ALFA banku līdz šim neoficiāli izskanējis — lai runātu ar P.Avenu, uz Maskavu braucis viņam pazīstamais ekspremjers un biznesa konsultants Andris Šķēle (TP). Taču A.Šķēle šādu faktu neapstiprina un jebkuru sevis saistīšanu ar Parex pārņemšanu un iespējamo pārdošanu Dienai nosaucis par "beidziet izplatīt baumas". N.Melngailis faktu, ka šīs Krievijas bankas izrādījušas interesi par Parex, nekomentē un uzsve: "Man nekādas sarunas nav bijušas." Pie viņa esot vērsušies vairāki potenciāli interesenti, taču tās esot rietumu, to skaitā Skandināvijas, bankas. To, ka likumprojekts par Parex restrukturizāciju un pārdošanu ir sagatavots, N.Melngailis izvairīgi tomēr apstiprināja. Vienlaikus gan viņš uzsvēra, ka bankas sadalīšana ir viena no alternatīvām, kas, iespējams, nemaz netiks īstenota, ja veiksmīgi noslēgsies sarunas ar sindikātu.Pārbaude prokuratūrā Atbildes tam, vai Parex pārņemšana bijuši godīga un valstij nav nodarīti zaudējumi, visticamāk, būs tikai tad, kad pārbaudi par to pabeigs Ģenerālprokuratūra. Pagaidām nav skaidrs, kad tas notiks, jo pēc ģenerālprokurora Jāņa Maizīša Dienai teiktā, saistībā ar Parex prokuratūrā ir vairāki iesniegumi. Par tiem sākta resoriskā pārbaude. Tiesībsargi Parex darījumā iesaistītajām pusēm, arī bankai, pieprasījuši sniegt informāciju. Var nojaust, ka pārbaude tik ātri nebeigsies, jo, piemēram, Parex prokuratūras pieprasījumu saņēmis tikai 20.janvārī. Atbildes vēl tiek gatavotas. Pārbaudes rezultāts signalizēs par darījumu. To izbeigs, ja prokuratūra darījumā nesaskatīs valstij nodarītu kaitējumu, pretējā gadījumā ierosinās kriminālprocesu un sāks izmeklēšanu.