Lieljuksis piekrīt, ka daži secinājumi ir pamatoti un ieviešami īsā laikā, piemēram, nav sakārtota uzskaite par konkrētajām izmeklēšanas darbībām saistībā ar aizturēto personu.Runājot par tiesībsarga secinājumiem par izmeklēšanu E.Gulbja iespējamo spīdzināšanu apcietinājuma laikā, Lieljuksis atzina, ka tiesu psihiatriskā analīze nav veikta. Taču šāda ekspertīze veikta “citā, paralēlā” lietā, viņš izteicās. A.Lieljuksis pieļāva, ka šajā lietā ir bijusi simulācija no Gulbja puses. “Ja šī lieta nonāks cilvēktiesību tiesā, man būs argumenti, lai šīs šaubas [par iespējamu spīdzināšanu] kliedētu,” norādīja A.Lieljuksis. Tieši kādus argumentus viņš izmantos, Lieljuksis neatklāja.Lieljuksis neizslēdz, ka spīdzināšana policijā pret aizturētajiem varētu pastāvēt. “Katrs konkrēts gadījums ir individuāls,” viņš norādīja, pieļaujot, ka no 54 tūkstošiem kriminālprocesiem gadā kāds no izmeklētājiem varētu nebūt godprātīgs, jo “visi ir cilvēki”.Tomēr konkrētajā E.Gulbja lietā viņš izvairījās konkrēti atbildēt, vai bijusi spīdzināšana. “Es saku to, ko es redzu no manā rīcībā esošajiem materiāliem, kas ir pieejami ikvienam, kas tos var izlasīt un izdarīt secinājums,” norādīja Lieljuksis. Tiesībsarga atzinums nebūs par pamatu kādas personas sodīšanai Valsts policijā, viņš norādīja intervijā.Atbildi uz tiesībsarga atzinumu Valsts policijas priekšnieks nosūtīšot 11.aprīlī.
Policija nepiekrīt tiesībsargam par Gulbja iespējamo spīdzināšanu
Valsts policija kopumā nepiekrīt tiesībsarga secinājumam, ka izmeklēšana par bijušā drošībnieka Edgara Gulbja iespējamo spīdzināšanu veikta neefektīvi. Šorīt intervijā Latvijas Radio Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis atzina, ka atsevišķi secinājumi ir pamatoti, tomēr pieļauj, ka E. Gulbis ir simulējis pret viņa vērstu vardarbību.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.