Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) norādīja, ka ar opozīciju ir jāstrādā un dažādi priekšlikumi nav jānoraida tikai tāpēc, ka tos iesniegusi opozīcija. Turklāt ir virkne iniciatīvu, kuru īstenošanai nepieciešams divu trešdaļu Saeimas deputātu atbalsts. Un panākt šādu atbalstu daļai no šīm iniciatīvām tagad ir deleģēta RP, lai "nebūtu tā, ka Vienotībai ir jārisina visas šīs sarunas un pēc tam vēl jāuzklausa pārmetumi", piebilda premjers.
Viņš arī skaidroja, ka koalīcijā ir atbalsts likuma grozījumiem, kas paredz atklātu amatpersonu ievēlēšanu un deputātu imunitātes mazināšanu, tāpēc RP pārstāvji ir lūgt risināt sarunas ar opozīciju, lai nodrošinātu divu trešdaļu deputātu atbalstu šim iniciatīvām.
Arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš piekrita, ka koalīcijas partneru komunikācijā ir lietas, kas būtu jāuzlabo, un tas arī tiks atrisināts. Politiķis arī teica, ka ir gadījumi, kad nepieciešamas divas trešdaļas balsu, tomēr tie jautājumi koalīcijas partneriem būtu jāpārrunā laicīgi.
Kā iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija, Saeimā atbalstītie Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšlikumi šā gada budžeta grozījumos izraisījuši neapmierinātību koalīcijā, un nacionālā apvienība un RP vaino Vienotību aizkulišu sarunās ar ZZS.
Nemierā par sarunām ar opozīciju ir pārējās valdības partijas, kuras neesot tikušas informētas, ka opozīcijas priekšlikumiem jau sarunāts atbalsts. Tāpēc koalīcijas padomes sēdē no Vienotības tikšot pieprasīti paskaidrojumi.
Jau ziņots, ka Saeima pagājušajā nedēļā lielā vienprātībā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma šā gada budžeta grozījumus, kuros prioritārajiem pasākumiem piešķirti papildu 88 miljonus latu. Par budžeta grozījumiem nobalsoja 88 deputāti, bet atturējās divi tautas kalpi. Šāda vienprātība skaidrojama ar faktu, ka tika atbalstīti arī vairāki opozīcijas priekšlikumi budžeta grozījumos, lai arī līdz šim šāda prakse vērota ļoti reti.