Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +8 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 10. maijs
Maija, Paija

Politologi: Uz valsts budžeta atbalstu varētu pretendēt 8-9 partijas

Vēlēšanās vismaz 2% balsotāju atbalstu varētu iegūt līdz pat astoņiem vai deviņiem politiskajiem spēkiem, kuri tādējādi varētu pretendēt uz budžeta līdzekļiem partijas darbības nodrošināšanai.

Gan politologs Ivars Ījabs, gan politologs Juris Rozenvalds ir vienisprātis, ka tik lielu atbalstu varētu saņemt astoņas partijas. Bez jau tradicionālajiem reitingu līderiem - "Saskaņas centra", "Vienotības", Zatlera reformu partijas, Zaļo un zemnieku savienības un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - viņi min vēl četrus politiskos spēkus.

Labas izredzes "pārvarēt 2% barjeru", viņuprāt, ir arī Šlesera reformu partija LPP/LC, taču varētu būt, ka šādu atbalstu gūs arī "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.

"Dzīvosim, redzēsim (..). Šajā jautājumā ir iespējamas lielas variācijas," sacīja Ījabs, piebilst, "kas to zina", varbūt 2% balsu pēkšņi iegūs arī Pēdējā partija. Arī Rozenvalds norādīja, ka īsto skaidrību gūsim pēc vēlēšanām.

Ījabs nedomā, ka šī sistēma radikāli mainīs partiju atkarību no privātajiem ziedotājiem, taču finansējums no valsts budžeta palīdzēs politiskajiem spēkiem uzturēt infrastruktūru starpvēlēšanu periodos. Tas ir īpaši svarīgi tieši šajā laika posmā, kad partijas līdz šim aiziet "ziemas miegā" un īsi izpeld ārā tikai uz vēlēšanām. Nepieciešamība pēc privātās naudas būs nedaudz mazāka - līdz šim partiju vadītājiem ir bijušas ierobežotas iespējas atteikties no kādiem finanšu resursu piedāvājumiem.

Savukārt Rozenvalds norāda, ka šīs sistēmas būs pilnībā atkarīgas no tā, cik precīzi būs izstrādāts tiesiskais regulējums un cik lielā mērā varas struktūras būs spējīgas nodrošināt tā īstenošanu. Ja valsts sniedz atbalstu, tad ir jābūt daudz stingrākiem ierobežojumiem tam līdzekļu apjomam, ko partijas saņem no privātpersonām, jo citādāk var sagaidīt negatīvu reakciju no sabiedrības par to, ka politiskie spēki ne tikai turpina ņemt naudu no dažādiem cilvēkiem, bet arī ņem no nodokļu maksātājiem.

LETA jau ziņoja, ka pērn jūnijā Saeima trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz partiju daļēju finansēšanu no valsts budžeta no 2012.gada jeb, kā teikts likumā, - sākot ar nākamo kalendāro gadu pēc 10.Saeimas vēlēšanām.

Grozījumi paredz, ka valsts finansējumu varēs piešķirt tām partijām, kuras iepriekšējās Saeimas vēlēšanās būs ieguvušas vairāk par 2% vēlētāju balsu. Plānots, ka par katru iegūto balsi partijas saņems 50 santīmus. Šāds maksājums būs pieejams uz ievēlētās Saeimas atlikušo pilnvaru laiku, šajā termiņā ieskaitot arī pēdējo kalendārā gada ceturksni, kurā attiecīgajai Saeimai pilnvaras beidzas. Saeimas ārkārtas vēlēšanu gadījumā budžeta finansējumu piešķirs uz jaunievēlētās Saeimas pilnvaru laiku.

2010.gada 10.Saeimas vēlēšanās "Vienotība" saņēma 31,22% balsu, "Saskaņas centrs" - 26,04%, Zaļo un zemnieku savienība - 19,68%, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK 7,67% un partiju apvienība "Par labu Latviju" - 7,65% balsu.

"Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ieguva 1,43% balsu, "Ražots Latvijā" - 0,97%, Pēdējā partija - 0,88%, "Par prezidentālu republiku" - 0,73%, "Atbildība - sociāldemokrātiska politisko partiju apvienība" - 0,64%, "Tautas kontrole" - 0,41%, Kristīgi demokrātiskā savienība - 0,36% un partija "Daugava - Latvijai" - 0,17% balsu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Politiķi aizvien nevar iziet no savas orbītas

Par valsts uzdevumiem ekonomikas sekmēšanā un joprojām milzīgo birokrātijas slogu Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas