Satversme nosaka, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus un apvienoties politiskās partijās. Tiesībsargs paskaidro, ka ierobežojumus var piemērot vairākos gadījumos: tam ir jābūt paredzētam likumā, tam ir jābūt ar leģitīmu mērķi un tam ir jābūt samērīgam. Konkrētajā gadījumā, kaut arī būtu saskatāms leģitīms mērķis - nodrošināt, lai ierēdņi darbotos tikai valsts interesēs, tomēr jāvērtē, vai šādu ierobežojumu varētu uzskatīt par samērīgu, stāsta R.Apsītis. Viņš uzsver, ka ne tikai ierēdņiem, bet arī citu profesiju pārstāvjiem savu darbu ir jāveic profesionāli.
„Demokrātiskā valstī visi ir pakļauti likumam, arī ierēdņi. Tāpēc viņu uzdevums ir nodalīt savus personīgos uzskatus no profesionālajiem pienākumiem. Rezultātu ir iespējams panākt arī ar citiem līdzekļiem, piemēram, pieņemot iekšējus ētikas kodeksus utt., kurš gan nedrīkstētu paredzēt, ka persona nevar piederēt nevienai politiskai partijai, tomēr varētu paredzēt, ka viņam ir jārīkojas profesionāli un saskaņā ar normatīvajiem aktiem,” teica R. Apsītis.
Kā piemēru tiesībsargs min valstsaugstākās amatpersonas (Valsts prezidentu, Tiesībsargu, Satversmes tiesas priekšsēdētāju, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, Ģenerālprokuroru u.c.), kuriem jau ir noteikti politisko tiesību ierobežojumi. Pēdējiem trim tas nodrošina procesa objektivitāti un neatkarību. Savukārt pirmajiem diviem neatkarība ir būtiska viņu pienākumu pildīšanā, jo viņi pārstāv visu tautu, neatkarīgi no nacionalitātes, rases, ādas krāsas vai politiskās pārliecības, viņš paskaidroja.
Atgādinām, ka V.Zatleram šāda iniciatīva radās pēc izglītības ministres Tatjanas Koķes (ZZS) konflikta ar ministrijas valsts sekretāru Mareku Gruškevicu (TP). Viņaprāt, konflikts IZM parādījās diezgan asi, tādēļ, ka augstākais ierēdnis ir no vienas partijas un ministrs no otras partijas. "Ja partijām intereses nesaskan, parādās konflikts, kas kaitē visai nozarei, kas kaitē tiem, kas saņem pakalpojumus no šīs nozares - skolniekiem, vecākiem un skolotājiem," teica V. Zatlers un aicināja steidzami izlemt jautājumu par ierēdņu politisko statusu, "jo redzam, ka tas ir viens no šķēršļiem, kāpēc daudzas lietas neiet uz priekšu".
Konfliktu radīja M.Gruškevica paziņojums, ka 1.septembrī darbu zaudēs 10 000 skolotāju, ko ministre kategoriski noliedza.