Pēc vienošanās parakstīšanas Dombrovskis žurnālistiem sacīja, ka pašreiz ES darba kārtībā ir vairāki būtiski jautājumi – gan Lisabonas līguma grozījumi, gan 25 ES dalībvalstu līgums par fiskālo disciplīnu, kurus ar šo vienošanos ZZS piekrīt atbalstīt. Vienlaikus ZZS ir nosacījums par tādiem būtiskiem jautājumiem nākamajā ES finanšu perspektīvā kā lielāki lauksaimniecības tiešmaksājumi un kohēzijas finansējums. "Esam vienojušies kopīgi pie šiem jautājumiem strādāt un arī regulāri konsultēties par jautājumiem, kas skar šo vienošanos un Latvijas intereses ES," viņš paskaidroja.
Brigmanis savukārt norādīja, ka šajā situācijā visiem politiskajiem spēkiem ir jāpanāk saprašanās un šauras intereses nevar būt augstāk par valsts interesēm. ZZS ir gatava atbalstīt divus svarīgos līgumus, lai stabilizētu pašreizējo finansiālo situāciju ES.
Vienošanās paredz, ka ZZS frakcijas deputāti Saeimā atbalstīs Lisabonas līguma grozījumu, kā arī jaunā ES fiskālās disciplīnas līguma ratificēšanu un fiskālās disciplīnas normu ieviešanu Latvijas likumos, izņemot Satversmi, jo par to atsevišķa vienošanās nav panākta.
Premjers savukārt apņemas sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam stingri pastāvēt uz to, lai ES kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros Latvijas lauksaimniekiem nodrošinātu būtiski lielāku atbalstu nekā līdz šim, sasniedzot aptuveni 80% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa, vienlaikus nodrošinot, ka uz tiešmaksājumu palielinājuma rēķina netiks samazināts finansējums lauku attīstībai. Dombrovskim arī sarunās ES būs jāuzsver, lai Latvijas lauksaimnieki palielināto atbalstu saņemtu jau no 2014.gada 1.janvāra, ņemot vērā to, ka Latvijai pēc pievienošanās ES jau tiek piemērots pārejas periods, kas ilgs līdz 2013.gada beigām.
Saskaņā ar vienošanos valdības vadītājs apņemas pastāvēt arī uz to, lai ES finansējums kohēzijas politikas īstenošanai Latvijā būtu ne mazāks, kāds tas ir piešķirts 2007.–2013.gada plānošanas periodā, proti, 3,18 miljardi latu. Premjers arī iestāsies, lai finansējums Eiropas infrastruktūras savienojumu instrumentā (Connecting Europe Facility) tiktu piešķirts gan Rail Baltica projektam, gan TEN-T transporta koridora Rietumu–Austrumu virziena infrastruktūras projektu īstenošanai.
Vienošanās būs spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.