Premjers pieprasa papildus informāciju par valsts pārvaldes funkcijām

Savukārt konsultējoties ar Latvijas Darba devēju konfederā­ciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Pašvaldību savienību, minētajām valsts institūcijām jāsagatavo izvērstu un strukturētu pārskatu par 2009.gadā paveikto un jāsniedz konkrētus priekšlikumus par tām pārvaldītās nozares funkcijām, pakalpojumiem, uzdevu­miem, procesiem un procedūrām, no kuriem būtu iespējams atteikties vai tos vienkāršot turpmākajos gados. Šiem pārskatiem jāietver informāciju: par atteikšanos no funkciju, pakalpojumu, uzdevumu, procesu un procedūru veikšanas valsts pārvaldes ietvaros; par uzdevumu deleģēšanu privātā sektora organizācijām un privātām personām; par birokrātisko procedūru biežuma, intensitātes un ilguma samazināšanu; par līdzīgu funkciju, uzdevumu, procesu un procedūru apvienošanu, tai skaitā izvērtējot visas starpnozaru un starpinstitūciju sadarbības iespējas; par funkciju izpildes procesu un procedūru standartizēšanu; par attālinātas funkciju izpildes ieviešanu; par mazāk pieprasīto funkciju, pakalpojumu un uzdevumu pieejamības vai intensitātes samazināšanas iespējām.

Kā zināms, Valsts kanceleja 2009.gadā sadarbībā ar visām ministrijām nodrošināja 2010.gada valsts budžeta izstrādei un Reformu vadības grupas darba atbalstam nepiecie­šamās informācijas apkopošanu, izveidojot valsts funkciju sarakstu, kas tika ņemts par pamatu valdības sākotnējai diskusijai par valsts budžeta izdevumu daļas samazināšanu. Šāda metodika budžeta projekta izstrādāšanā Latvijā tika izmantota pirmo reizi.

Ja, salīdzinot ar 2009.gada budžeta iedalījumu, funkcijās ir notikušas būtiskas izmaiņas, Ministru prezidents lūdzis institūcijas sniegt paskaidrojumus par to būtību: funkcijas izpilde pārtraukta, funkcija deleģēta, iestāde reorganizēta u.tml. Rezolūcija paredz, ka jānorāda arī plānotās funkciju finanšu izmaksas 2010.gadā. Atskaitēs jānorāda, vai funkcijas izpildes rezultātā tiek plānots veikt maksas pakalpojumus un iekasēt nodevas, kā arī provizorisko finanšu apjomu 2010.gadā. Institūcijām jāsniedz informācija par nodarbināto skaitu, to sadalot divās daļās – saturisko funkciju veicēji un atbalsta funkciju veicēji, pamatojoties uz pieņēmumu par darba specifiku vai laiku, kas tiek veltīts tam vai citam darbam.

Premjera dotais uzdevums paredz, ka institūcijām jāsniedz pārskats arī par katras to veicamās funkcijas tiešajiem klientiem – tām sabiedrības grupām un organizācijām, kuras tieši ietekmē funkcijas īstenošana, piemēram, nodokļu maksātājiem, bezdarbniekiem, stipendiju saņēmējiem, pašvaldībām, ministrijām u.tml. Jānorāda arī funkcijas klientu skaitlisko apjomu 2009.gadā un, ja iespējams, plānoto apjomu 2010.gadā.

Lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu izpildīt premjera rezolūcijas uzdevumus, Valsts kancelejai tās jānodrošina ar nepie­ciešamo informāciju un iespēju tiešsaistes veidā izmantot jau esošo funkciju uzskaites rīku.

Ministru prezidents plānojis nosūtīt līdzīga satura vēstules arī citām centrālām valsts pārvaldes iestādēm: Valsts prezidenta kance­lejai, Latvijas Republikas Saeimai, Tiesībsarga birojam, Valsts kontrolei, Augstākajai tiesai, Satversmes tiesai, Latvijas Republikas Prokuratūrai, Centrālajai Vēlēšanu komisijai, Centrālajai zemes komisijai, Nacionālajai radio un televīzijas padomei, aicinot papildināt funkciju uzskaiti ar 2010.gada datiem.