Par Jutas Strīķes virzīšanu tālāk ministri nav izšķīrušies, jo „Strīķe ir īstajā vietā, kur viņai jābūt”. I.Godmaņa skatījumā, J.Strīķe ļoti labi tiek galā ar savu darbu, viņai ir atbilstoša operatīvās darbības pieredze un viņai nevajadzētu uzņemties biroja administratīvo darbu. No I.Godmaņa teiktā varēja saprast, ka tieši šo iemeslu dēļ viņš rosinājis Strīķi nevirzīt un valdība to atbalstīja.
Tas ne tik daudz ir saistīts ar kriminālprocesiem par pazudušo naudu, bet tieši ar to, ka viena lieta ir administratīvā vadība, bet otra - operatīvais darbs un pieredze, uzskata premjers.
Valdība ir izšķīrusies par divu kandidātu – Zvejsalnieka un Vilnīša tālāku virzīšanu. Premjers uzskata, ka abiem ir gan pieredze, gan izglītība. Viņu atbildes uz jautājumiem valdības ministrus pārliecinājušas un „iespaids bija pozitīvs”. Viņš uzsvēra, ka valdība savu izvēli ir izdarījusi un tagad šie divi cilvēki tiks vērtēti Nacionālās Drošības padomē.
Jautāts, vai viņš starp šiem diviem kandidātiem, viņš redz nākamo KNAB priekšnieku, premjers apstiprināja: „Jā, es redzu.” I.Godmanis sagaida, ka no sabiedrības puses, tagad abi kandidāti nonāks jautājumu krustugunīs, būs vērtējumi un ka viņiem tādējādi būs sevi jāparāda. „Lai pierāda sevi, tagad viņiem jāiztur krustugunis,” teic Godmanis.
Viņš pieļāva, ka Nacionālās Drošības padomes sēdē kandidātus vērtēs nākamnedēļ, bet, kad padomes lēmumu skatīs valdība, viņš vēl precīzi neminēja. Galīgo lēmumu par KNAb šefu pieņems Saeima.
Ģenerālprokurors Jānis Maizītis pēc valdības lēmuma žurnālistiem teica, ka viņš joprojām uzskata, ka Juta Strīķe var pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu, lai arī valdības ministri lēmuši citādi, tomēr komentēt ministru lēmumu viņš atturējās. Sīkāk viņš neizsakās arī par izvirzītajiem kandidātiem pirms informāciju par valdības lemto nav sniedzis premjers.
Ģenerālprokurors uzvēra, ka ir nepieciešama plaša diskusija ar abiem kandidātiem, lai varētu nopietni vērtēt viņu spēju vadīt KNAB. “Labs iespaids pēc desmit minūšu uzstāšanās valdībā nenozīmē, ka pretendents var būt labs vadītājs. Šajā brīdī nepieciešama publiska, plaša diskusija.”
Valdība lēmumu par tālāk virzāmiem kandidātiem KNAB vadītāja amatā pieņēma slēgtā sēdē, savukārt iepriekš atklātā sēdē uzklausīja visus septiņus šī amata pretendentus.
Ģenerālprokurors pēc visu kandidātu uzklausīšanas valdībā atzina, ka turpmākam konkursam uz KNAB priekšnieka amatu, viņaprāt, virzāmi trīs kandidāti – Juta Strīķe, Artūrs Zvejsalnieks un Normunds Vilnītis.
Par šiem trīs cilvēkiem ģenerālprokuroram radies “pirmais labais iespaids”. Taču vienlaikus J.Maizītis uzsvēra, ka viņam vēl ir nepieciešams nopietni iepazīties ar diviem kandidātiem – Zvejsalnieku un Vilnīti, jo līdz šim informācija par šiem cilvēkiem viņam nebija pieejama. Viņš zinājis tikai J.Strīķes darbību. Vēl ir nepieciešama papildus vērtēšana, lai “varētu nopietni izvērtēt kandidātu piemērotību”, viņš uzsvēra. J.Maizītis arī teica, ka ļoti svarīgi ir tikt skaidrībā par KNAB vadītāja izvēli, jo īpaši situācijā, kad tuvojas vēlēšanas un ir smaga ekonomiskā situācija.
Sabiedrības par atklātību Delna padomes locekle Inese Voika pēc valdības sēdes publiskās daļas, kurā kandidāti izklāstīja savu redzējumu par korupcijas apkarošanu un KNAB, atzina, ka starp pretendentiem redz vienu kandidātu, kam ir skaidra izpratne par korupciju, kurš ir zinošs, kurš ir pierādījis un “par kura godaprātu kalpot likumam esam pārliecinājušies praksē, tas ir, Juta Strīķe”. Bez viņas kā cienījamus kandidātus tālākai diskusijai I.Voika redz vēl divus trīs pretendentus. Viņas izvēle sakrīt ar J.Maizīti. Arī, viņasprāt, tālāk jāuzklausa Zvejsalnieks un Vilnītis.
Viņas skatījumā, bez otrdien notikušā “pilnīgi noteikti ir nepeiciešama vēl cita plašāka, publiska diskusija ar kandidātiem. Pretējā gadījumā kandidātus izvērtējot valdības slēgtā sēdē un Nacionālajā drošības padomē, kas arī ir slēgta un tas “šo procesu padara neuzticamu un necaurspīdīgu”.
Septiņus pretendentus valdība vērtēs slēgtajā daļā, kurā skatīs drošības iestāžu informāciju un pēc tās varētu tikt paziņots valdības lēmums. Premjers uz Dienas jautājumu, vai viņam ir kāds favorīts pēc publiskās kandidātu uzklausīšanas, tikai smaidīja un, mājot ar pirkstu, teica: “Es ne ar vienu neesmu kontaktējies, Jūs neko tādu neatradīsiet.”
Jau rakstījām, ka pirmā ministriem savu redzējumu izklāstīja un uz jautājumiem atbildēja Juta Strīķe.
Pašreizējā KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, uzstājoties valdībā, atzina, ka viņas skatījumā labākais biroja priekšnieks būtu pašreizējais vadītāja pienākuma izpildītājs Alvis Vilks. Taču tā kā viņš zināmu apsvērumu dēļ nav pieteicies, viņa esot gatava uzņemties biroja vadītāja amatu, atsakoties no tālākās karjeras operatīvajā darbībā, jo “man biroja nākotne ir svarīgāka par savu karjeru”.
Atgādinām, ka vasarā, kad pēc naudas pazušanas KNAB Saeima no amata atbrīvoja līdzšinējo tā vadītāju Alekseju Loskutovu, premjers paziņoja, ka KNAB vajadzētu vadīt sabiedrībā pazīstamam cilvēkam ar nevainojamu reputāciju un viņš norādīja, ka negribētu KNAB vadītāja amatā redzēt kādu no esošās KNAB vadības.
Vairākus jautājumu J.Strīķei uzdeva premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), vaicājot par korupcijas apkarošanas likumdošanu, priekšvēlēšanu likumiem, kas regulē aģitāciju, par to, kam būtu jānodarbojas ar amatpersonas deklarāciju pārraudzību. Tāpat I.Godmanis un arī iekšlietu ministrs Mareks Segliņš J. Strīķi iztaujāja par KNAB pazudušās naudas lietu, kā arī pārbaudi par KNAB darbinieku Juri Jurašu.
Uz jautājumiem J.Strīķe atbildēja pārliecinoši, tā, piemēram, norādot, ka amatpersonu deklarāciju pārbaude būtu drīzāk Valsts Ieņēmumu dienesta darbības lauks nekā KNAB, jo tas nav tieši saistīts ar korupcijas apkarošanu, dienesta pārbaudē par J.Jurašu tika secināts, ka viņa darbībā nav pārkāpumu, atgādināja J.Strīķe savukārt pazudušās naudas lietas ir tiesas procesā un viņa kā lieciniece nevar sniegt vērtējumus. Viņa gan uzsvēra, ka tieši viņas pakļautībā esošā operatīvās darbības nodaļa ir atklājusi šo lietu.
(papildināta ar pirmajām rindkopām - I.Godmaņa teikto)