Mēs, Ikšķiles iedzīvotāju un Ikšķiles draugu grupa, kam nav vienaldzīgs šīs pilsētas liktenis, augstu vērtējot Jūsu kompetenci, pievienojamies Jūsu aicinājumam tiekties uz saskaņu, būt vērstiem uz pozitīvu un auglīgu dialogu, būt likumpaklausīgiem.
Diemžēl mūsu novada pašvaldība šos demokrātijas baušļus klaji ignorē. Gadiem ilgi no varas pārstāvjiem saņemam voluntārus, autoritāri pieņemtus lēmumus. Daudzas svarīgas ikšķiliešu vēlmes un pat atkārtoti ierosinājumi bez jebkāda pamatojuma netiek ņemti vērā. Bez pašvaldības vadības atbildes paliek aicinājumi sākt sarunu ar sabiedrību pēc būtības. Jau agrāk informējām Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju par Ikšķiles domes bieži piekopto praksi neatbildēt uz iedzīvotāju vēstulēm un iesniegumiem. 2007.gada 14.aprīlī ministrija mums ziņoja par aizrādījumu Ikšķiles novada domei, ka uz privātpersonu iesniegumiem ir jāatbild likuma "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" 8.pantā noteiktajos termiņos. Arī šis aizrādījums tiek ignorēts.
Kaut gan domes deputātu vairākuma frakcijas pārstāves I.Bērziņa un Z.Bēķe 2005. gada decembra Ikšķiles Vēstīs nr.11 (145) atzina, ka ".. negatīvo lietu uzskaitījums gan pagaidām ir pārsvarā — maz informācijas par izdarīto un neizdarīto, nav attīstības koncepcijas novadā, vidējā posma speciālistu neprasme tikt galā ar savu darbu, vadības stila vienpersoniskums", — arī pēc tam praktiski uzlabojumi nav veikti, pašvaldības darba stils nav mainījies. Varas rutīna domes vairākumu padarījusi par ārkārtīgi pašpārliecinātu bezkompromisa komandu, kuras darbība kļūst par sabiedrībai, dabai un kultūrvidei bīstamu patvaļu, kas atsvešināta no sabiedrības uzskatiem un vēlmēm.
Pēdējos gados centrālajos plašsaziņas līdzekļos regulāri parādās informācija par Ikšķiles pašvaldības nesaimnieciskumu (atļauja izlaupīt Kaparāmura karjera dabas bagātības; ikšķiliešu vairākkārtējie skaļie protesti par bērnudārza Urdaviņa paplašināšanas ieilgšanu no dažiem mēnešiem līdz trim gadiem un darbu lielajām izmaksām; nepamatotu atļauju izsniegšana koku zāģēšanai un gatavība iznīcināt skolai blakus esošu birzi), par pretlikumīgiem lēmumiem (daudzdzīvokļu māju celtniecības iecere Pēterkalnos, kuru novada dome apturēja tikai pēc iedzīvotāju sūdzības pieņemšanas izskatīšanai Satversmes tiesā; kultūras centra projekta pasūtināšana un būvniecības konkursa izsludināšana bez apstiprināta detaļplānojuma un sabiedriskās apspriešanas; Urgas upes iznīcināšana), par darbības necaurspīdīgumu un formālismu.
Pašreizējais sāpīgi samilzušais jautājums, kura risināšanā ceram uz Jūsu morālu atbalstu, ir novada domes nievājošā attieksme pret daudzu simtu ikšķiliešu patriotiskajām jūtām — pašvaldība plāno iznīcināt pilsētas brīvdabas estrādi. Tas ir vēsturisks vienotības un nacionālās atdzimšanas simbols ne tikai ikšķiliešiem. Atsaucoties režisores Margas Teteres-Valdmanes emocionālajiem aicinājumiem sargāt un stiprināt tautiskumu, estrādi sabiedriskā kārtā uzcēla pagājušā gadsimta 80.gadu sākumā, kad māksla un it sevišķi dziesma bija politisko pārmaiņu pirmie vēstneši. Bez atlīdzības izstrādādams projektu, arhitekts Artūrs Freimanis piešķīra grafisku formu režisores vīzijai. Izpildu komiteja atvēlēja zemi skaistā vietā pašā ciemata centrā pie Daugavas senlejas, un tas ir ļāvis pasargāt no privātās apbūves nelielu, ainaviski vērtīgu Daugavas senkrasta daļu, darot to sabiedriski pieejamu. Celtniecības talkās iejūsmināti piedalījās simtiem dažāda vecuma un profesiju cilvēki. Ar tehniku, materiāliem un profesionālu celtnieku palīdzību būvdarbos iesaistījās vairāki vietējie uzņēmumi un iestādes.
Pēc uzbūvēšanas estrādi bieži izmantoja liela mēroga vietējiem un starptautiskiem koncertiem, teatralizētiem uzvedumiem, tautas svētkiem. Šeit sākās Latvijas tradīcija mākslinieciski organizētām Jāņu svinībām ar lielu dalībnieku skaitu, ārzemju viesiem un tūristiem.
1987.gadā ikšķilieši atsaucās Imanta Ziedoņa aicinājumam iesaistīties jaundibinātā Kultūras fonda darbībā izveidodami pirmo LKF reģistrēto apakšnodaļu. Vasarā estrāde kalpoja par vietu Kultūras fonda kopas organizētajām tautas sapulcēm. 1988. gada 13.septembrī Ogres rajona avīze ziņoja: "28.augustā Ikšķiles estrādē pulcējās sociāli aktīvo ļaužu grupas, Latvijas Kultūras fonda Ikšķiles kopas, Ikšķiles ciemata un Tīnūžu ciema sabiedrības pārstāvji, lai dibinātu Tautas frontes atbalsta grupu." Pēc vēsturiskās sapulces koncertā Ieva Akurātere pirmo reizi publiski dziedāja Leonīda Breikša Lūgšanu. Uz vairākiem gadiem Ikšķiles estrāde kļuva par dziesmotās revolūcijas vietējo placdarmu. Regulāri šeit savos gadskārtējos saietos pulcējas politiski represētie.
Vēl arvien estrādei piemīt teicamas funkcionālās īpašības, lakoniskā būve organiski iekļaujas ainavā, un faktūras ziņā tā ir analoga Ikšķiles vecajām kaļķakmens mūra celtnēm, kas ir vecākās Baltijā. Pašvaldības vienaldzības dēļ kultūras norises pēdējos gados pilsētā ir mazinājušās, kas ir viens no iemesliem, kādēļ estrāde nav pienācīgi kopta. Ar nolūku piesaistīt sabiedrības uzmanību vides problēmām un konsolidēt pilsētas un novada intelektuālo potenciālu kultūras vides atveseļošanai, esam nodibinājuši biedrību Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē, kuras darbības plānā ir iecere piešķirt estrādei vietējas nozīmes kultūras pieminekļa statusu. Šā gada rudenī estrādē plānojam rīkot Latvijas Tautas frontes, kuras biedri un vadītāji bijāt arī Jūs, Ikšķiles nodaļas 20 gadu atceres pasākumu. Ļoti ceram, ka tas izdosies, kaut gan, neskatoties uz vairākkārtīgiem iedzīvotāju lūgumiem un protestiem (tikai pēdējos aicinājumus saglabāt estrādi parakstījuši ap 900 ikšķiliešu), dome bez pilsētas centra detaļplānojuma izstrādes pasūtījusi projektu estrādes nojaukšanai, lai atbrīvotu vietu jaunai būvei — kultūras centram. Protams, tas ir ļoti nepieciešams, bet par tā apjomiem un izvēlēto vietu būtu jāpieņem izsvērts un sabiedriski saskaņots lēmums. Pašreiz iecerēto būvdarbu rezultātā paredzēts izpostīt senkrasta kraujas dabisko reljefu un ainavu, atņemt sabiedriskā kārtā celto estrādi ne tikai ikšķiliešiem, bet arī tās viesiem. No mūsu priekšlikumiem uzsākt dialogu par estrādes likteni un iecerēto būvi pašvaldība atgaiņājas ar nekorektiem, pat nepatiesiem apgalvojumiem, neuzklausa un neņem vērā iedzīvotāju viedokli.
Satraukums un bezspēcība mudina lūgt Jūsu morālu atbalstu un pievērst uzmanību Ikšķiles pašvaldībā notiekošajam. Aicinām apmeklēt mūsu pilsētu, lai tiktos ar Ikšķiles sabiedrības un pašvaldības pārstāvjiem, kas īpaši nozīmīgi ir Latvijas valsts 90 gadu un LTF 20 gadu jubilejā. Tāpat lūdzam Jūs ņemt šo jautājumu gan personiskā kontrolē, gan nodot izskatīšanai attiecīgām valsts iestādēm, kas var sekmēt sabiedrības un pašvaldības dialogu, kā arī Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Uzskatām, ka līdz detaļplānojuma izstrādei un sabiedriski pieņemama viedokļa izstrādei jebkādas darbības saistībā ar estrādes pārveidi un vides izpostīšanu ir jāaptur.
Lielā cieņā un patiesā cerībā uz Jūsu atbalstu,
Nora Ikstena, rakstniece
Jānis Karlovs, tēlnieks
Ieva Akurātere, mūziķe
Ivars Heinrihsons, gleznotājs, LMA profesors, TZO virsnieks
Helēna Heinrihsone, gleznotāja
Māris Bišofs, mākslinieks, Bišofa skats, Diena
Liāna Langa, dzejniece
Valdis Villerušs, grafiķis, LMA profesors, LZA Goda doktors,
Artis Ērglis, izdevējs, LTF muzejs
Valdis Lūriņš, režisors, pedagogs augstskolās
Kaspars Upacieris, radio SWH
Valdis Kaprālis, inženieris mežkopis
Maija Avota, vides māksliniece, LMA lektore
Laimonis Šmits, arhitekts
Muntis Auns, vēstures zinātņu doktors, Latvijas Vēstures institūta pētnieks
Eduards Kļaviņš, mākslas zinātņu doktors, LMA profesors, TZO virsnieks
Elita Grosmane, mākslas zinātņu doktore, LMA Mākslas vēstures institūta direktore
Juris Kļaviņš, diriģents, TZO virsnieks
Kora Tēvzeme vārdā Modris Bakmanis, kora prezidents
Roalds Dobrovenskis, rakstnieks
Velta Kaltiņa, rakstniece
Edmunds Freibergs, Nacionālā teātra galvenais režisors, LKA profesors
Kārlis Šēnhofs, uzņēmējs, a/s Kvadrapak valdes loc.
Dzidra Šmita, Rīgas Centrālās bibliotēkas direktore