«Protams, ka revīzijas atzinumi nenogulst ne Birka atvilktnē, ne uz galda. Birks to nosūta uz attiecīgo iestādi, kas revidēta,» saka viņa sabiedrisko attiecību padomniece Vineta Savicka. Paša mēra skaidrojums gan varētu būt tikai rīt.
Revīzijas komisijas priekšsēdētājs Gintauts Āboltiņš-Āboliņš pretkorupcijas komisijai norādīja uz korupcijas riska vietām, kas likušās aizdomīgas revidentiem. Par bīstamākajiem viņš atzina īpašuma departamentu, pilsētas attīstības departamentu, kā arī attīstības fondu.
Taču vislielāko deputātu ievērību guva nevis revidentu ziņojums par riska vietām, bet G. Āboltiņa-Āboliņa teiktais, ka viņš nezina, kas notiek tālāk ar revīzijas atzinumiem. «Kopš 2006.gada neesmu aicināts uz Rīgas domes sēdēm ziņot par revīziju rezultātiem,» atzina G. Āboltiņš-Āboliņš, piebilstot, ka gadā tiekot veiktas aptuveni 8 līdz 10 revīzijas. Piemēram, pērnā gada nogalē revīzija sadarbībā ar Valsts kontroli bijusi Rīgas izglītības iestādēs. Pretkorupcijas komisijas deputāti nevarēja atcerēties, kad pēdējo reizi būtu dzirdējuši par kādu jaunu revīziju.
«Beidzot esam nonākuši līdz Rīgas domes sistēmas brāķim, beidzot redzam, kur domē rodas visatļautība,» sēdē sacīja deputāte Baiba Brigmane (JL). Viņa norādīja — ja revīzijas atzinumi un priekšlikumi paliek mēra rakstāmgaldā un neviens tos neņem vērā, tad nav brīnums, ka «par mums ir tāda slava.» Pretkorupcijas komisija nolēma aicināt J.Birku visus revīzijas ziņojumus nodot arī pārējiem deputātiem. Pretkorupcijas komisijas vadītājs Einārs Cilinskis (TB/LNNK) izteica arī priekšlikumu veidot vienotu datu bāzi, kurā būtu gan auditu, gan revīziju, gan Valsts kontroles atzinumi par nepilnībām pašvaldības iestādēs, kas ļautu vieglāk sekot līdzi risku novēršanai. Pati revīzijas komisija šī gada beigās nolēmusi veikt milzīgu pārbaudi par to, kā departamentos un citās iestādēs tiek ņemti vērā revidentu aizrādījumi un priekšlikumi.