Prezidents pārrunās ar Godmani PVN piemērošanu presei

Iespējams, apzināti Ne vilks paēdis, ne kaza dzīva — LU profesore Inta Brikše vērtē lēmumu paaugstināt PVN preses izdevumiem līdz 10%. Viņasprāt, nepieciešamas nodokļu politikas izmaiņas, nošķirot medijus, kuri pilda informēšanas, izglītošanas un analīzes funkcijas un kuriem būtu jāatstāj samazināta PVN likme, no tiem, kas nodarbojas ar izklaidi, kam PVN likmi varētu paaugstināt. Par PVN likmes paaugstināšanu ar premjeru Ivaru Godmani (LPP/LC) iecerējis runāt Valsts prezidents Valdis Zatlers. Par to viņš nākamnedēļ runāšot arī ar preses izdevējiem. Jau ziņots, ka izdevēji signalizē par iespējamiem bankrotiem nozarē, jo jau tagad krīzes rezultātā strauji kritušies reklāmas ieņēmumi. "Deputātu un valdības pienākums ne tikai pret vēlētājiem, bet arī pret Satversmi ir nodrošināt stabilus pamatus vārda brīvībai," akcentē bijusī Dienas galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte, uzsverot, ka finansiālie triecieni presei un sabiedriskajiem medijiem izskatās pēc apzināta kaitējuma, lai mazinātu sabiedrības kontroli pār varu. "Absurds," Saeimas izšķiršanos par 3,752 miljoniem latu samazināt sabiedrisko mediju finansējumu vērtē Latvijas radio (LR) programmu vadītāja Ingvilda Strautmane, pēc kuras domām, politiķi neapzinās sabiedrisko mediju nozīmi. "Ir taisnīgi, ka finanšu samazinājums valstī skar arī sabiedriskos medijus. Taču tik dramatiska naudas apcirpšana ir neprāts," uzskata Latvijas televīzijas (LTV) žurnālists Arnis Krauze. Cietīs klausītāji Ir atvērts jautājums, kāda daļa no kopējā 3,752 miljonu latu budžeta samazinājuma jāuzņemas uz LTV, LR un Nacionālās un radio televīzijas padomes (NRTP) pleciem un kā tiks apcirpti izdevumi. To pārstāvju teiktais ļauj spriest, ka pirmdien, kad NRTP tiks diskutēts par izdevumu samazinājumu, gaidāma cīkstēšanās par to, kuram atņems mazāk. Atšķiras viedokļi, vai jāsolidarizējas, visiem samazinot valsts finansējumu par ceturtdaļu. Tas nozīmētu, ka NRTP būtu jāšķiras no vairāk nekā 100 tūkstošiem latu, LR — no apmēram 1,19 miljoniem latu, LTV — no apmēram 2,4 miljoniem latu. Solidaritātes principu atbalsta, piemēram, NRTP priekšsēža vietniece Dace Buceniece un LTV, savukārt pret šādu principu ir LR un NRTP priekšsēdis Ābrams Kleckins. "Manuprāt, runājot par tik lielām lietām nevar budžetus samazināt solidāri, svarīgas ir funkcijas, kas jāpilda," teic Ā.Kleckins. Savukārt LR pārstāve Ilze Vasermane akcentē, ka LR pretēji LTV jau divus gadus ir cietis no tā, ka medija budžets netiek palielināts, tāpēc vienādi samazināt būtu "drusku negodīgi". Skaidrs, ka jebkurā gadījumā jāpārskata LTV un LR nacionālā pasūtījuma plāni 2009.gadam. Runājot par to, kā izdevumus samazinās, mediju pārstāvji ir izvairīgi. LR ģenerāldirektors Aigars Semēvics kā pirmo pozīciju minēja apraides tīkla samazināšanu, bet I.Vasermane iesaka pagaidīt līdz pirmdienai. Esot skaidrs, ka klausītāji cietīs — vai nu tas novedīs līdz zemākai LR satura kvalitātei, vai arī daļa reģionu iedzīvotāju vairs nevarēs uztvert LR. Pagaidām ir skaidrs, ka LR vadība mēģinās iztikt bez iekšēji nepopulāriem lēmumiem, veicot funkciju pārskatīšanu un optimizāciju, bet tas notiks uz klausītāju rēķina, uzskata LR žurnāliste Dace Krejere. LR tiešām pagaidām neesot izskatīta optimizācijas iespēja, "lai neceltu paniku cilvēkos", apstiprina LR vadība. Savukārt LTV ģenerāldirektors Edgars Kots atzīst: "Nevar teikt, ka nevarētu atrast neko optimizējamu." Tomēr arī viņš nerunā par konkrētām izdevumu apcirpšanas pozīcijām, vien sakot, ka "pārskatīts tiks viss". Bijusī LTV, tagad TV3 raidījuma Nekā personīga režisore Arta Ģiga pieļauj, ka krīze ir brīdis, kad var mēģināt tikt vaļā no iekšējiem opozicionāriem — LTV, piemēram, varētu pateikt, ka žurnālists Jānis Domburs ir par dārgu, un sabiedrība būs tik ļoti aizņemta ar savām problēmām, ka to pat nemanīs. Kleckins sola atkāpties NRTP pārstāvji cer, ka pēc starptautiskā aizņēmuma saņemšanas varētu atgriezties pie jautājuma par papildus finansējumu sabiedriskajiem medijiem, Ā.Kleckins pat sola demisionēt, ja tas neizdosies. Politiķi sola lēmumu nemainīt. "Ir daudz nozaru, kurās samazinājumam nebūtu jābūt, tomēr, to nesamazinot, pārskatāmā nākotnē naudas valstij varētu būt pārāk maz," akcentē premjera pārstāvis Krists Leiškalns. Savukārt Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns (TP) norāda — nav avotu, kur rast papildu finansējumu. "Viņiem jāsāk nodarboties ar krīzes menedžmentu un optimizēt darbu," saka K.Leiškalns, norādot, ka LTV un LR ir milzīgas ēkas, liels darbinieku skaits, valsts dotācija un iespēja darboties reklāmas tirgū, bet produkts daudz neatšķiras no komercmediju piedāvātā. I.Brikše iesaka apvienot LR un LTV, tā varētu saglabāt visus pašlaik esošos TV un radio kanālus un, koncentrējot labākos profesionālos spēkus, uzlabot abu mediju kvalitāti. Pret to līdz šim iebilduši LR pārstāvji bažās par to, ka televīzija nomāks radio, savukārt E.Kots šādu iespēju atbalsta. Kādi nākamgad būs mediji? "Latvija to visu ir pieredzējusi 90.gadu sākumā, kad sabruka mediju sistēma. Tagad ir jautājums par tradicionālo mediju — avīžu un sabiedrisko raidorganizāciju — izdzīvošanu," uzskata I.Brikše. "Būs stipri palielināta izdzīvošanas konkurence. Nežēlīga izdzīvošana," pieļauj E.Kots, piebilstot, ka drukātie un elektroniskie mediji būs spiesti censties "izpatikt auditorijai", kā rezultātā informācija kļūs dzeltenāka.