Pēc ģenerālprokuratūras preses sekretāres Dzintras Vītoliņas stāstītā, AT Senāta lēmumi nosaka, ka tiesnesis var tikt nozīmēts izskatīt lietu, ja viņš lēmumus par konkrēto lietu pieņēmis pirms spēkā stājās jaunais Kriminālprocesa likums – 2005.gada 1.oktobra. “Ja jautājums saistībā ar lietu izskatīts pirms Kriminālprocesa likuma stāšanās spēkā, nav pamata tiesnesi noraidīt,” sacīja Dz.Vītoliņa. Noraidītā tiesnese kriminālprocesa laikā piedalījās jautājuma lemšanā saistībā ar digitālās televīzijas krimināllietu pusgadu ātrāk – 2005.gada 18.februārī. Dz.Vītoliņa nevarēja izskaidrot, kāpēc tiesa ignorējusi šīs juridiskās normas. “Tas [AT Senāts] ir augstākais mūsu likumu skaidrotājs,” uzsver ģenerālprokuratūras preses sekretāre.
Tādējādi ģenerālprokuratūra noraida Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Jura Stukāna teikto, ka prokurors nav pilnīgi sagatavojis lietas materiālus.
J.Stukāns Dienai iepriekš stāstīja, ka Ž.Vēvere nav atcerējusies, ka piedalījusies lēmuma pieņemšanā saistībā ar digitālo televīzijas krimināllietu. Tiesnešu vārdi nav arī parādījušies prokuratūras iesniegtajos lietas materiālos, tādēļ viņš uzskata, ka Ž.Vēvere ir noraidīta prokurora vainas dēļ. J.Stukāns stāstīja, ka toreiz sūdzības izskatīšanā saistībā ar digitālo lietu notika trīs tiesnešu sastāvā, tāpēc ģenerālprokuratūrai viņš ir lūdzis informāciju par pārējo divu tiesnešu vārdiem.
Pieņemot divu apsūdzēto advokātu noraidījumu Ž.Vēverei, tiesa vadījās pēc Kriminālprocesa likuma normas, kas nosaka, ka lietas izskatīšanā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kurš iepriekš ir piedalījies šajā kriminālprocesā jebkādā statusā. Tādējādi var tikt pārkāptas tiesības uz taisnīgu tiesu.
Digitālās televīzijas krimināllietas materiāli apkopoti 57 sējumos, tāpēc prognozēts, ka lietas izskatīšana nozīmējot jaunu tiesnesi ievilksies.