Mūsu ilggadējā profesionālā pieredze darbā ar izvarošanas upuriem un zinātniskie atklājumi pierāda (piemēram, Minesotas Universitātes apkopojums par seksuālās izvarošanas mītiem - http://www.d.umn.edu/cla/faculty/jhamlin/3925/myths.html vai A.Solteras grāmata "Varmākas, pedofīli, izvarotāji un citi"), ka izvarotāji plāno savus uzbrukumus, dara to visdažādākajās vietās un izvēlas visdažādākos upurus – kura sieviete kļūst par upuri, nosaka apstākļu sakritība.
Bieži vien cilvēki izvēlas domāt, ka izvarotas tiek tikai vieglas uzvedības, dzērušas vai nepiedienīgi ģērbušās sievietes, jo tādā veidā tiek nodrošināta iluzora aizsardzība: „es taču neesmu tāda, ar mani tas nenotiks” vai „mana sieva/ meita/ māsa/ māte/ draudzene tāda nav, ar viņu tas nenotiks”. Izvarotāji izvaro neatkarīgi no tā, kāda ir (jūsu mīļotā) sieviete, neatkarīgi no dienas laika, turklāt bieži vien izvarotāji ir paziņas, draugi vai radinieki!
Pārņem sašutums un skumjas, redzot, ka sabiedrības uzmanība netiek pievērsta varmākas uzvedībai, atbildībai un likuma pārkāpumam, bet, gluži pretēji, tiek analizēts upuris. Tādā veidā tieši vai netieši atbildību par pāridarījumu noveļ uz upura pleciem.
Atkārtoti uzsveram: par izdarīto vardarbību atbildīgs ir varmāka! Sieviete var būt izlaidīga vai atturīga, īsos svārkos vai garās biksēs, uzkrāsojusies vai nekopta, smaidīga vai raudoša, zinoša vai naiva, iet uz darbu pārāk agri vai pārāk vēlu no tā atgriezties – sieviete drīkst būt sieviete un tas nav iemesls izvarošanai! Gan sievietēm, gan vīriešiem ir tiesības uz savām domām, ģērbšanās un attiecību veidošanas stilu, bet tas nevienam nedod tiesības to izmantot - izvarot, piekaut vai kā citādi sodīt cilvēku par to, kāds viņš ir.
Aicinām katru Latvijas iedzīvotāju saņemt drosmi un pārtraukt aizstāvēt varmākas! Mums gan vārdos, gan darbos jāaizstāv upuris: palīdzot tam uz ielas, vārtrūmē vai saviesīgā pasākumā!
Apzinoties, cik liela nozīme ir rakstītajam vārdam, mēs lūdzam katru speciālistu – juristus, psihologus, ārstus, policistus, žurnālistus – atbildīgi izteikties par vardarbību kopumā un dzimumnoziegumiem īpaši!
Izvarotām sievietēm nepieciešama psiholoģiskā palīdzība un atbalsts. Katrs pats var sniegt šādu pirmo atbalstu izvarotai sievietei:
- Uzklausiet bez nosodījuma - vienkārši dodiet iespēju sievietei, kas pārcietusi izvarošanu vai izvarošanas mēģinājumu, izstāstīt notikušo tā, kā viņa to uztvērusi.
- Palieciet kopā ar upuri kādu laiku (ja tas ir iespējams – arī nakšņot), jo pēc uzbrukuma sievietēm ir bail palikt vienām.
- Esiet pieejami. Iespējams, upurim būs vēlme vairākas reizes pārrunāt notikušo nelaimi.
- Parūpējieties par to, lai sieviete justos ērti un droši gan fiziski, gan emocionāli.
- Mēģiniet pārliecināt, ka viņa nav vainīga pie notikušā. Tas ir ļoti būtiski – mazināt vainas sajūtu un kaunu, kas rodas sievietēm pēc izvarošanas.
- Iedrošiniet meklēt palīdzību – var ieteikt centra „Skalbes” diennakts krīzes tālruni 67222922 vai 27722292, var vērsties pie ginekologa, policijā un pie psihologa, kurš ir kompetents palīdzēt izvarošanas gadījumos. Cieniet jebkuru upura lēmumu. Turklāt, iespējams, viņai būs nepieciešama Jūsu palīdzība, lai nokļūtu kādā iestādē un izstāstītu par notikušo.
- Iedrošiniet izvaroto sievieti pašai pieņemt lēmumus par sadzīviskām lietām. Izvarošanas upurim var būt sajūta, ka pilnībā zaudēta kontrole pār savu dzīvi.
- Esiet pacietīgi un saprotoši. Katram ir nepieciešams savs laiks, lai izraudātu, izdusmotu, izsērotu un izsāpētu nelaimi.
- Pieņemiet un respektējiet viņas izvēles. Pat, ja Jūs saprotat, ka var kaut ko izdarīt labāk, neliedziet upurim iespēju atjaunot kontroli par savu dzīvi.
- Nolieciet malā savas jūtas un tieciet ar tām galā citur. Informējiet par savām izjūtām, bet nelieciet izvarotai sievietei domāt par to, kā nomierināt Jūs ar Jūsu sāpēm vai dusmām. Arī Jūs varat zvanīt uz Krīzes telefonu vai apmeklēt psihologu, kurš ir kompetents palīdzēt izvarošanas gadījumos.
Nobeigumā vēlamies atgādināt, ka izvarošana nav nevēlams sekss – tā ir krimināli sodāma darbība!
Profesionāla psiholoģiskā palīdzība meklējama dažādos psiholoģiskās palīdzības centros. To var sniegt arī šīs vēstules autori (-es).
ATKLĀTO VĒSTULI PARAKSTĪJUŠI:
Psiholoģe Marija Ābeltiņa (Krīžu un konsultāciju centrs „Skalbes”, privātprakse)
Psiholoģe Inese Ruka (Krīžu un konsultāciju centrs „Skalbes”)
Psiholoģe Tatjana Griškina (Krīžu un konsultāciju centrs „Skalbes”)
Krīzes telefona konsultante Solvita Kalniņa (Krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes")
Psiholoģe Egita Gritāne (Resursu centrs sievietēm „Marta”)
Psiholoģe, psihoterapeite Irina Šķupele (Rīgas sociālais dienests)
Psiholoģe, psihoterapeite Ilze Akmene (SIA "Kalva").
Psiholoģe Juta Ķuda (VSIA „NRC „Vaivari””)
Psiholoģe Ilze Mizāne-Novikova (Krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes")
Psiholoģe Zanda Neilande (Krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes", Zantes ģimenes, krīzes centrs, Asociācija "Dzīvesprieks")
Psiholoģe Zane Kronberga
Psiholoģe, psihoterapeite Ilze Jozēna
Juriste Elīna Ālere-Fogele (Krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes")
Psiholoģe Vineta Silkāne
Psiholoģe, psihoterapeite Inta Poudžiunas (Talsu novada krīžu centrs)
Klīniskais psihologs Sarmīte Voitkāne
Psiholoģe, prof. Sandra Sebre (Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas vadītāja)
Mag.Psych. Ilze Veitnere (Sertificēta privātā tiesu eksperte)
Mag.Psych. Solvita Valtere
Psiholoģe Rudīte Daldere (Dienas centra vadītāja)
Psiholoģe Natālija Dauberga (Latvijas atkarības psihologu apvienības Valdes priekšsēdētāja)
Psiholoģe Līga Redliha (Rīgas Sociālā dienesta Latgales rajona nodaļa)
Klīniskā psiholoģe Guna Berga (SIA „Kalna prakse”)
Psihologs, psihoterapeits, supervizors Ansis Jurģis Stabingis
Jurists, projektu vadītājs Juris Dilba (Resursu centra sievietēm "Marta")
Ģimenes psihoterapeite Ilona Buša
Sistēmiskā ģimenes psihoterapeite Līga Rāviņa
Klīniskā psiholoģe Karīna Smirnova
Psiholoģe, psihoterapeite Nikola Dzina
Klīniskā psiholoģe, psihoterapeite, LU asoc.prof. Ieva Bite
Mag.Psych. Agnese Rumkovska (Agneses Rumkovskas psihologa privātprakse)
psiholoģe Jolanta Lamstere
Psiholoģe Līga Liepiņa (Krīzes centrs bērniem un sievietēm ar bērniem "Māras centrs”)
Psiholoģe Rita Niedre (Rīgas bāriņtiesa)
Psiholoģe, psihoterapeite Benita Griškeviča (Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs)
Klīniskā psiholoģe, ģimenes psihoterapeite Kristīne Veckrāce (privātprakse)
Psiholoģe Anete Treilība (biedrība "vecāki Jūrmalai" Narkomānijas likvidēšanas atbalsta punkts Jūrmalā)
Klīniskā psiholoģe, ģimenes psihoterapeite apmācībā, Tatjana Kutuzova (privātprakse)
Klīniskā psiholoģe Ginta Teivāne („Bērnu veselīgas attīstības centrs")
Mag.Psych. Ilze Sedliņa
Krīzes telefona konsultante Santa Ozoliņa (Krīžu un konsultāciju centrs „Skalbes”)
Psiholoģe Daiga Barone
Psiholoģe, psihoterapeite Zane Krūmiņa (privātprakse)
Psiholoģe Laura Pirsko (Latvijas Klīnisko psihologu asociācija,. Latvijas psihologu apvienības valdes
priekšsēdētāja)
Psiholoģe Līksma Puķīna (Kristīgās vadības koledža)
Psiholoģe Iveta Vītola
Klīniskā psiholoģe, tiesu psiholoģijas eksperte Ilze Jansone
Tiesu psiholoģijas eksperte, docente Evija Strika