Lielu uzrunas daļu viņš veltīja, lai argumentētu nepieciešamību skolās īpašās stundās stāstīt par Bībeli. Viņš atsaucās uz laiku starp Pirmo un Otro pasaules karu, kad Latvija tikusi sakārtota atbilstoši tā laika līmenim. "Kaut arī dzīvoja bez kompjūteriem, bez televīzijas, bez mobilajiem telefoniem, ģimenes bija stabilas. Katra saimniecība strādāja kā viens bišu strops. Darbs un tikums nostiprināja valsti. Ticību Dievam mācīja ne tikai baznīcā un ģimenē, bet arī skolā. Vadībā bija valstiski domājoši cilvēki, kas spēja novērtēt ticības un tikuma lomu skolu jaunatnē," sprieda kardināls.
Viņaprāt, arī tagad morāliskās atdzimšanas ceļš ved caur ģimeni, caur Dievnamu, caur skolu, un vājākais posms varbūt esot tieši skola. Pēc J.Pujata domām, vidusskolu programmā trūkst visvērtīgākās grāmatas, "kas ne velti saucas Svētie raksti jeb Bībele".
"Atzīsim godīgi – tas
ir nenormāli, ja mūsu skolās jaunatne netiek iepazīstināta ar tādu
unikālu grāmatu kā Bībele. Mēs saprotam, ka politiķiem ir svarīgi
saimnieciskie projekti, kuros cilvēki varētu piedalīties ar savu darbu
un pelnīt iztiku, bet, kā Svētie raksti saka, cilvēks nedzīvo no maizes
vien. Visi ir ieinteresēti ko darīt, lai cilvēki uz ielas justos
drošībā no bandītiem un zagļiem, lai finansiālos darījumos būtu godīgi,
lai cienītu savus vecākus, lai rūpētos par bērniem, lai nejauktu citiem
ģimeni. Šie faktori ir ne mazāk svarīgi kā, piemēram, piens veikalā vai
rēķins bankā," teica kardināls.
Viņa teikto, ka tradicionālās konfesijas ir vienojušās nākt ar projektu "konkrētu tikumu stiprināšanai tautā", proti, ieviest skolās obligātu Bībeles mācību, sākot no 2011.gada 1.septembra, pavadīja aplausi. Tādējādi, viņaprāt, jaunieši, beidzot vidusskolu, būs informēti par svarīgiem kristīgās dzīves principiem. "Tā būs laba sadarbība starp ģimeni, baznīcu, valsti un skolu. Un ieguvēji būs visi."
Kā sprieda J.Pujats, šo likumu par Bībeles mācību skolā var pieņemt jau pašreizējā Saeima. Kā piemēru viņš minēja apvienību PLL, ko vada eksprezidents Guntis Ulmanis un kurai Saeimā ir 26 balsis. Reliģisko konfesiju pārstāvji aicina arī pārējos Saeimas deputātus šajā jautājumā parādīt savu labo gribu. Pēc viņa vārdiem, ja Saeima nobalso un prezidents izsludina likumu, atliek gads laika šī projekta realizācijai.
Katoļu baznīcas galva, kura vietā drīzumā stāsies Zbigņevs Stankevičs, arī centās uzreiz atspēkot dažādus iespējamos iebildumus pret Bībeles mācību.
"Pirmais iebildums: gada laikā nepaspēs sagatavot lekciju materiālus. Mēs atbildam: kristīgo konfesiju rīcībā jau tagad ir pietiekoši materiālu gan pasniedzējiem, gan audzēkņiem. Atliks tos tikai pavairot. Otrs iebildums: pasniedzēju trūkst. Mēs atbildam: katrā vidusskolā atradīsies divi trīs dziļi ticīgi pedagogi, kuri, gada laikā iepazinušies ar Bībeles materiāliem, varēs saņemt sertifikātus no attiecīgajām konfesijām. Pie tam vidusskola nav nekāds garīgais seminārs, skolā pietiks ar minimālo lekciju skaitu. Vēl iebildums: skolās ies arī musulmanis, arī budists vai neticīgais. Mēs atbildam: skola ir vispārizglītojoša iestāde, tā dod tikai informāciju, bet nevienu nespiež ticēt vai neticēt. Cilvēks pats izvēlas, kas viņam derīgs no saņemtās informācijas. Un, ja Latvijā būs tik daudz musulmaņu kā kristiešu, normāli, ka skolā informēs arī par Korānu. Bet tie, kas, skolā ieraudzījuši Bībeli, Korānu vai krustu pie sienas, krīt panikā un skrien tiesā, tie ir ekstrēmisti un nelīdzsvaroti cilvēki. (...) Mūsu skolās ekstrēmismam nav vietas. Latvijas skola informēs par Bībeles principiem, pēc kuriem dzīvo miljoni cilvēku. Parlamentam ir tiesības nodrošināt šo informāciju skolās," klāstīja J.Pujats.
Vēl viens iebildums esot tāds, ka vairākums Saeimas deputātu varētu būt principā pret Bībeles mācību. Baznīca uz to norāda, ka tas parādīsies Saeimas balsojumā, kuri ir pret un kuri ir par. "Iespējams, pēc vēlēšanās oktobrī pretinieku vairs arī nebūs Saeimā," pieļāva J.Pujats.
Viņš arī komentēja varbūtību, ka "paši vēlētāji priekšroku dos antikristīgiem kandidātiem". "Mēs atbildam: tas nozīmē, ka vēlētāji sev labāku valdību nav pelnījuši kā tikai antikristīgu."
Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos, ko pats kardināls nosauca par ticīgo festivālu, viņš minēja vēl kādu problēmu, proti, ģimeņu iziršanu. Tāds ģimenes modelis, kurā vecāki laulāti baznīcā un dzīvoja kopā, audzinot trīs, četrus un vairāk bērnus, vēl saglabājies padomju laikos, bet līdz ar neatkarību liela daļa cilvēku padevušies liberāļu propagandai, kas izplata nešķīstības, izmantojot arī televīziju, internetu, presi un palaidņu mājās, teica J.Pujats. Tas savukārt radījis sajukumu seksuālā sfērā. "Tagad daudzi pat nekur nereģistrējas, sākot ģimenes dzīvi. Kristus raksturoja sava laika ļaudis ar šādiem vārdiem – ļauna un laulības pārkāpēju paaudze. Laulības pārkāpēju paaudze – tas nav glaimojoši, bet diemžēl tas lielā mērā attiecināms arī uz mūsu ļaudīm. Tā ir ļoti smaga problēma, kas skārusi arī daudzus ticīgos. Viņiem ir dziļi jāapzinās, ka tādā nesakārtotā stāvoklī dzīvojot ir apdraudēta arī dvēseles pestīšana," brīdināja kardināls.
Pēc viņa vērtējuma, pasākums Aglonā rāda, ka tauta arī tagad meklē Dievu, tāpat kā senos laikos. "Pietiek iziet ārpus svētvietas žogam un cilvēks nokļūst it kā parastā vidē – pasaulīgā. Pasaule ir kā liels trokšņains tirgus, bet svētvieta ir tava dvēsele, kurai nepieciešams prieks, tīrība un saskaņa ar Dieva prātu. Apustulis Pāvils liecināja par sevi, sakot: "Manī dzīvo Kristus, un mana dzīve tagad ir ticībā uz Dieva dēlu. Ja, dzīvodams šajā pasaulē, tu vari sacīt: "Manī dzīvo Kristus un mana dzīve ticībā ir uz Dievu", tas nozīmē, ka tava garīgā dzīve ir stabili sakārtota. Taču dzīve bez Dieva arī daudziem šķiet vilinoša, lai dzīvotu pēc sava prāta. Šādu liberālu ceļu izvēlējās Bībelē minētais pazudušais dēls, un iekrita. Mājās bija spiests atgriezties izsalcis un noplīsis. Tagad moderniem cilvēkiem modernas arī klapatas. Jauni izgudrojumi, jauni arī netikumi," par katoļu baznīcai aktuālajām problēmām teica J.Pujats.
Pēc viņa vārdiem, šī "infekcija" starp visām Eiropas Savienības valstīm visvairāk izplatītā tieši Latvijā. Iesmels tam esot narkotikas un seksuālā izlaidība, kardināls atstāstīja lasīto.
Viņš netaupīja kritiku arī dažādiem konkrētiem projektiem, kas tiek īstenoti Latvijā. Ievadot uzskaitījumu, kardināls minēja: ir novērots, ka cilvēki atsvešinās no Dieva, kļūst liberāli. Viņi pat neapzinoties esot gatavi tā vietā pieņemt jebkuru ideju, pat nekristītu un citādu.
Kā vienu no piemēriem viņš minēja pie Kokneses topošo Likteņdārzu. "Konkursā pieņemts tas projekts, ko izstrādājis kāds no Japānas, budistu garīdznieks, proti, pēc budistu idejām, kuras nepazīst ne Dievu, ne Debesu valstību. Bet vai nekristīga ideja ir piemērota kristīgas tautas likteņdārzam? Manuprāt, agri vai vēlu tajā Budas dārzā nāksies uzstādīt kārtīgu krustu. Tādu kā, piemēram, pie Ogres Svētā Meinarda salā. Citādi no Likteņdārza nekas nesanāks."
Līdzīgi kritiskus vārdus viņš veltīja iecerei par meditācijas centru Latvijā. "Rūjienas novada vadība plāno 700 vai pat 1000 hektāru platībā veidot neko citu kā lielu budisma meditācijas centru, jo, redziet, vajagot apsaimniekot nolaistu teritoriju. Doma apsaimniekot teritoriju ir saprotama, bet kāpēc piesārņot cilvēkiem smadzenes ar budistu meditācijām, kam nav nekāda sakara ar Dievu?" vaicāja J.Pujats.
Vēl kāds bijušais Saeimas deputāts zem izkārtnes "Starptautiskais miera fonds" koordinējot korejiešu izcelsmes sektu, kas pazīstama kā Mūniešu kustība, zināja stāstīt kardināls, kurš piebilda: liberālam cilvēkam vienalga acīmredzot, ar ko nodarboties, ja tik var nopelnīt.
Tāpat viņš nebija mierā ar turpat Aglonas tuvumā īstenoto koka skulptūru dārzu. "Tepat Aglonā kāds pašmāju fantazētājs, saspraudis koku stumbeņus ar galotnēm zemē, cenšas par varītēm radīt pats savu reliģisku sektu. Par ko liecina šādi gadījumi? Tie liecina par šo projektu idejisko tukšumu."
J.Pujats paziņoja, ka attiecībā Karaļa kalnā īstenoto nevar noklusēt pasākuma idejisko pusi. "No kristīgā viedokļa tie ir pilnīga ķecerība, tāpēc Latvijas Bīskapu konference, pamatojoties uz katoļu baznīcas kanoniskajiem likumiem, paziņo, ka katolis, kas publiski, formāli parāda jebkāda veida piekrišanu sektai, vārdos vai darbos, dodot tai atbalstu materiāli vai citādi, ar to pašu tiek izslēgts no baznīcas. Tāds ir baznīcas likums. Mums nav nekas pretī, ja cilvēks nodarbojas ar koktēlniecību, ja stāda kokus, sakopj teritoriju un tā tālāk, bet, ja to dara, lai popularizētu sektantismu, tad ideja, kura jau ir mirusi saknē, ir kā mironis zārkā. Mironis smako, un tam nelīdz nekāda ārējā dekorācija. Un arī nosaukums Karaļkalns nebūs attiecīgs. Es domāju, ka šeit ir sakāms vārds arī Latvijas totalitāro sektu apkarošanas komitejai," pavēstīja kardināls.