V.Puķīte norādīja, ka visas ieslodzījumu vietas ir ļoti vecas un veidi, kā ko ienest, ir ļoti
daudzi. "Mēs īstenībā nodarbojamies ar tādu mazu partizāņu kariņu," teica pārvaldes vadītājs.
Katru gadu tiek izņemti aptuveni 2000 mobilie tālruņi, dažādi modeļi - sākot no pašiem modernākajiem, ar kuriem var lietot arī internetu, un beidzot ar pašiem parastākajiem, no kuriem vienkārši var piezvanīt. Mobilos trelefonus vai nu ienes cietumu darbinieki, vai arī tie tiek ienesti, ievilkti, pārmesti u.t.t. dažādos veidos. Tie, kas ar to nodarbojas, pelna, saņemot procentus par šīm darbībām, stāstīja V.Puķīte.
Viņaprāt, vienīgā ierobežošanas iespēja ir uzcelt jaunu cietumu, kurā būtu perfekta tehnoloģiskā iekārta. Tā pārbaudītu jebkuru darbinieku un ieslodzīto, kas ierodas cietuma teritorijā, bet pirms tam tiktu izkontrolētas viņu mantas. Tādā veidā telpā, kurā ieslodzītie dzīvo divatā, nebūtu iespējams ienest neko. Viņš gan atzina, ka jauns cietums patlaban ir tikai ideju līmenī, jo neviens potenciālais partneris, kas vēlētos ieguldīt cietumu sistēmā, nav parādījies.
Vecajos cietumos, viņaprāt, mobilo tālruņu ienešanu nekādā veidā nevar ierobežot, izņemot, ja atkal mēģina iepirkt kādu dārgu aparatūru, ar kuras palīdzību bloķēt signālu.
Komentējot savulaik slēgto 1,1 miljonu eiro vērto līgumu par mobilo tālruņu signālu bloķēšanas iekārtu iegādi, par kura laušanu patlaban norit tiesvedība, V.Puķīte skaidroja, ka iekārtas ir paredzētas tādām vietām, kur blakus neatrodas citi mobilo telefonu
ekspluatētāji vai operatori, piemēram, tuksnesim vai līdzīgām teritorijām. Ieslēdzot tās, tiek slāpēti mobilo tālruņu signāli arī netālu esošajās ēkās, sabiedriskajā transportā u.t.t. Tādēļ Latvijā, kur iekārtas jau ir izvietotas, viņaprāt, tās nevarēs izmantot. Ņemot to vērā, pārvalde nolēma vērsties tiesā pret piegādātāju par līguma laušanu.