Raidījums: Lattelecom par teju 2 miljoniem iegādājies, iespējams, vien 6 fotogrāfijas

Lai gan līgums par zināšanu pirkumu ir slepens, par tā saturu “de facto” uzzinājis no atsevišķiem KNAB sāktā kriminālprocesa dokumentiem, kas nonākuši raidījuma rīcībā. 

Savulaik konkursa nolikumā nosakot, ka Rīgā un Rīgas reģionā digitālās televīzijas apraide testa režīmā jāsāk jau no šā gada sākuma, Satiksmes ministrijas amatpersonas iespējams radījušas apstākļus, ka ciparu televīziju nebija iespējams ieviest bez bēdīgi slavenā Kempmayer mantinieka “Hannu Digital” piesaistīšanas. Līgumu ar šo kompāniju Lattelecom noslēdza 2009.gada 30. martā. 

“de facto” rīcībā esošie dokumenti atklāj, ka par šīm zināšanām “Hannu Digital” pērn divos maksājumos no “Lattelecom” saņēmis pusotru miljonu latu, turpmāk 3 gadus katru gadu uzņēmums saņems vēl 80 000 latu un vēl katru gadu “Hannu Digital” kasē ieripos 22 procenti no ieņēmumiem par digitālās televīzijas pakalpojumiem, turklāt noteikts – šis maksājums nevar būt mazāks par 120 000 latu gadā.

“de facto” rīcībā esošā informācija liecina, ka “Lattelecom” visticamākais iegādājies pamatā fotogrāfijas, turklāt neoficiāli, bet droši avoti vēsta, ka tās ir vien 6 fotogrāfijas. Kriminālprocesa dokumentos rodams arī šo fotogrāfiju atšifrējums, proti tajās „redzams raidītāju izvietojums LVRTC telpās un raidītāju dzesējošā šķidruma manometru rādījums.” 

Turklāt kā īpašas zināšanas norādīti raidītāju pieņemšanas mērījumu protokoli, ar kuriem ražotājs nodevis raidītājus pircējam un teorētiska Rīgas reģiona apraides zonas karte, kurā nemaz nav ņemti vērā raidošās antenas parametri. 

Kas ir šīs īpašās zināšanas, kuru dēļ ciparu televīzijas ieviešana sadārdzinājusies vismaz par diviem miljoniem latu, “Lattelecom” raidījumam atteicās skaidrot, vien rakstiskā atbildē norādījis, ka līguma saturs ir slepens. Savukārt, kāpēc iegādātās fotogrāfijas, “Lattelecom” atbildēja, ka tas ir “dīvains jautājums, no kura nav skaidrs konteksts. Varam vien atbildēt, ka fotogrāfijas pavisam noteikti nav mūsu līguma ar Hannu Digital priekšmets.”

Zināšanu pārdevējs – “Hannu Digital” uz “de facto” uzdotajiem jautājumiem atbildes iespēju robežās sola sniegt nākamnedēļ. Tikmēr KNAB joprojām turpinās kriminālprocess, kurā pēc Valsts kontroles iesnieguma tiek vērtēta Satiksmes ministrijas amatpersonu rīcība, pieļaujot šādu nepamatotu ciparu televīzijas sadārdzinājumu. KNAB procesa virzību nekomentē. 

Tikmēr valsts kontroliere Inguna Sudraba uzskata, ka tieši ministrijas amatpersonu dēļ bija iespējams konkursa izmaksas mākslīgi sadārdzināt – jo konkursa izvirzītas tādas prasības, ka zināšanas un iekārtas tobrīd faktiski varēja iegādāties vien no “Hannu Digital”.

Valsts kontrole savulaik secināja, ka par digitālās televīzijas ieviešanu pārmaksāti 3,6 miljoni latu. Sudraba atzīst, ka šo summu veido arī pērn starp “Lattelecom” un “Hannu Digital” noslēgtie līgumi. “Mēs vērtējām tos līgumus, jo no tā mēs skaitījām to summu, ko mēs uzskatām par pārmaksātu,” raidījumam sacīja Sudraba.

Tikmēr Satiksmes ministrijas viedokli par to, cik pamatotas un būtiskas bija fotogrāfijās fiksētās zināšanas, lai konkursu sadārdzinātu par vairākiem miljoniem latu, “de facto” nav izdevies iegūt, jo ministrijā vairs nestrādājot neviena no tām amatpersonām, kuras savulaik pieņēma lēmumus par virszemes televīzijas ieviešanu.