Aicinājuma autori gan norādījuši, ka šis ir tikai rosinājums diskusijai, nekas vairāk. Rīgas iecirkņa konventa dalībnieks mācītājs Indulis Paičs vaicāts, vai to var uzskatīt par neuzticības izteikšanu J.Vanagam, raidījumam to īpaši daudz nevēlējās komentēt, taču atzina, ka diskusijas un viedokļi ir dažādi - ir cilvēki, kas skatās kritiski, ir cilvēki, kas atbalsta.
Atsaucoties uz tā rīcībā esošo dokumentu, de facto vēstīja: vēstulē visai skarbi norādīts, ka "baznīcas vadības un pārvaldes institūcijas ar katru dienu vairāk zaudē draudžu un mācītāju uzticību, pieaug neapmierinātība ar patreizējo finansu saimniecisko politiku un amatpersonām, kas to pārstāv"; situācija sāk negatīvi ietekmēt draudžu darbu, samazina baznīcas labo slavu sabiedrībā, kā arī kļūst par šķērsli un apgrūtinājumu jaunu draudzes locekļu piesaistei.
Vēstulē norādīts, ka pavasarī Rīgas, Kandavas, Bauskas un Daugavpils mācītāji izteikuši neuzticību baznīcas administratīvajiem un finanšu vadītājiem, tomēr tikai viens no šiem vadītājiem – Artis Eglītis - vairs administrācijā nestrādā. Arī ar viņu gan darba attiecības baznīca formāli vēl nav izbeigusi. Lai gan vārdi izklausoties kritiski, tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc labāka pārvaldes modeļa, skaidrojis I.Paičs.
de facto piebilst, ka jau iepriekš J.Vanagam baznīcas iekšienē izskanējuši pārmetumi gan par pārāk trekno baznīcas saimniekošanu, gan par pārlieku tuvināšanos ar katoļu baznīcu, gan sieviešu ordinācijas aizliegumu. Esot gan pāragri izdarīt apgalvojumus par J.Vanaga krēsla sašūpošanos. Decembra sākumā baznīcā plānota sinode, kur šie jautājumi tikšot cilāti.
Raidījums vēstīja arī par vairāk nekā 10 luterāņu mācītājiem, kuriem baznīcas finanšu problēmu dēļ nācies kļūt par bezdarbniekiem.