Rajevska ieskatā, par darba stabilitāti liecina tas, ka valsts budžets tika izveidots bez lieliem skandāliem un par to arī nobalsoja bez lieliem skandāliem. Valdība no procesuālā viedokļa šo uzdevumu ir veikusi labi, proti, Ministru kabinets pats izvirzīja plānu, atbilstoši plānam apstiprināja budžetu bez liekas kavēšanās un milzīgiem pārsteigumiem. Tas parādot, ka valdība spēj sastrādāties un tā ir stabila.
Taujāts, ar kādiem izaicinājumiem valdība pagaidām vēl nav tikusi galā, politologs atzīmēja, ka valdība nespēj atrisināt problēmu, kas bija arī iepriekšējai valdībai - nav atbildēts uz jautājumu, kā palielināt valsts budžetu, nepalielinot nodokļus, bet sekmējot Latvijas ekonomikas pieaugumu.
"No tā izriet visas pārējās problēmas. Ja nav ekonomikas, kas ražo nodokļus, nav naudas, ko tērēt nedz veselībai, nedz izglītībai, nedz arī kam citam. Jauno nodokļu ieviešana būs nākamais pārbaudījums. Mēs redzam finanšu ministra pārdomas, ka vajag palielināt daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtu pārdalāmi, no, piemēram, 30% uz 33%, bet to bez jaunu nodokļu ieviešanas nav iespējams izdarīt," sacīja Rajevskis.
Pēc politologa paustā, tas parāda to, ka valdībai nav ideju, kādā veidā padarīt valsts darbību efektīvāku un ekonomiku jaudīgāku, lai uzņēmumi attīstītos un maksātu nodokļos lielākas summas, lai cilvēki kļūtu bagātāki un maksātu lielākus nodokļus. Rajevkis uzskata, ka uz šo jautājums valdībā nav atbildēts un uz to neatbild arī valsts budžets, kas ir "politiskās domas projekcija skaitļos".
Jautāts, vai valdībai izdosies sasniegt ekonomisko transformāciju, kuru kā mērķi izvirzīja Kariņa valdība savā deklarācijā, politologs uzsvēra, ka pagaidām nekas neliecina par to, ka ministri paši zinātu, kas aiz šī vārdu salikuma slēpjas, nemaz nerunājot par konkrētu soļu kopumu, kas mūs novedīs līdz "transformētai ekonomikai".
"Ja ir liela ideja, to virza uz priekšu un atskaņo, tomēr pagaidām tādas nav, tāpēc atliek risināt salīdzinoši mazus jautājumus. Ja lielā skaitā paveic pozitīvas pārmaiņas, arī tas sev līdzi nes pietiekami labu efektu. Pagaidām no tādiem grozījumiem var redzēt vienu, proti, - iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu atcelšanu saimnieciskās darbības veicējiem, kas bija anahronisms. Tas ir viens mazs solis, kas liek domāt, ka valdība centīsies pagriezties ar seju pret uzņēmējiem, jo mūsu ekonomiku veido mazie uzņēmēji un uzņēmumi," sacīja politologs.
Jautāts, kādos jautājumos valdībai nesokas tik gludi, Rajevskis norādīja uz problemātisko situāciju izglītības jomā. Viņš uzsvēra, ka izglītības sistēma tiek finansēta pietiekami labi, ja skatās Eiropas līmenī. Tāpat pedagogu skaits uz vienu skolēnu ir pietiekami liels. Tie ir divi priekšnosacījumi, kas liek domāt, ka izglītībai ir jābūt ļoti labā līmenī, bet rezultātā tas ir salīdzinoši zems.
"Centralizēto eksāmenu rezultāti ir vāji. Tas viss parāda, ka izglītības sistēmā ir iebūvētas fundamentālas problēmas. Es nezinu, vai samazinot skolu skaitu un skolu tīklu, audzēkņi kļūs gudrāki. Izglītības sistēmā ir jāveic fundamentālas izmaiņas, tomēr varam novērot, ka starp koalīcijas partneriem nav reālas izpratnes, kā šo problēmu atrisināt," sacīja politologs.
Runājot par to, kā sokas ministriem, Rajevskis atzīmēja, ka nav pārliecības, ka katram no ministriem ir kārtīga darbības programma. Viņa ieskatā, ministri vairāk reaģē uz izaicinājumiem, tāpēc rodas sajūta, ka valstī ir vienas vienīgas krīzes un nepatikšanas. Ministri neveido dienaskārtību, bet gan pakļaujas dienaskārtībai, kāda tā veidojas pati no sevis, vai arī kuru veido kāds cits.
Vērtējot, kā šī Kariņa valdība atšķiras no iepriekšējās, politologs atzīmēja, ka šajā Ministru kabinetā ir politiķi ar lielāku pieredzi, kas nozīmējot, ka pastāv lielāka cerība uz lielāku komandas darbu valdībā.
Rajevska ieskatā, iepriekšējā valdībā ministri strādāja vairāk katrs par sevi un Ministru prezidents starp viņiem bija kā moderators, arbitrs. Patlaban valdība signalizē, ka premjers ir komandas kapteinis. No produktīva darba viedokļa, tas ir daudz saprotamāk un perspektīvāk, ja premjers ieņemtu savas pirmās personas pozīciju un spētu ministrus saliedēt kopējam darbam, nekā tad, ja ministri cīnās katrs par sevi.
Taujāts par to, kādus izaicinājumus šai valdībai nesīs nākamās 100 dienas, Rajevskis uzsvēra, ka koalīcijai izaicinājums būs gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas, savukārt valdībai - anonsētās izmaiņas nodokļu politikā. Politologs pieļāva, ka valdība patlaban pati mīņājas uz jautājuma zīmes, proti, vai tā var politiski atļauties paziņot, ka nodokļi tiks palielināti.
"Kamēr mēs runājam par 33% no IKP, sabiedrība var nesaprast, par ko ir runa. Pārbaudījums būs tad, kad nodokļu izmaiņas materializēsies un paredzēs lielākas naudas daļas atņemšanu nodokļu maksātājiem. Nedomāju, ka šis jautājums varētu sašūpot valdību. Tas var radīt domstarpības valdību veidojošo partiju vidū, jo, kurš gribēs uzņemties atbildību un to īstenot, ziedojot uz nodokļu reformas altāra savu reitingu un vēlētāju atbalstu," sacīja politologs.