Dzejā par spilgtāko un būtiskāko devumu atzīts Ulža Bērziņa krājums Saruna ar Pastnieku (Neputns), prozā – Jāņa Lejiņa triloģijas Zīmogs sarkanā vaskā 3.grāmata Rūnas (Karogs), literatūrā bērniem – Māra Runguļa Kaķu ģenerālis (Zvaigzne ABC), tulkojumos un atdzejā – Maimas Grīnbergas latviskotais Miko Rimminena Alus tarbas romāns (Dienas Grāmata) un Andrusa Kivirehka Sirli, Sīms un noslēpumi (liels un mazs), literatūrvēsturē un literatūrzinātnē – Gundegas Grīnumas monogrāfija Piemiņas paradoksi (Karogs), dramaturģijā (publicētu lugu formātā) – Māra Bērziņa krājums Iztēlojies (Mansards).
Latvijas Rakstnieku savienība informē, ka piešķirta arī speciālbalva – kā nozīmīgs starpžanru darbs izcelta Janīnas Kursītes Tautlietu vārdene (Nemateriālā kultūras mantojuma aģentūra).
Nominācijā «debija» ļoti sīvā konkurencē par spilgtāko atzīts Arvja Vigula dzejas krājums Istaba (Satori).
Par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā šoreiz tiek godināts literatūrzinātnieks un kritiķis, latviešu literārā mantojuma apzinātājs un dokumentētājs – «cilvēks – arhīvs» – Ilgonis Bērsons (1931).
Kopš 2001.gada literatūras ražu gada ietvaros vērtējusi ekspertu žūrija, plašākas aptaujas formātā Literatūras Gada balva noteikta pirmoreiz. Šīs balvas, kā norāda Rakstnieku savienība, «drīzāk uzlūkojamas kā lasītāja ādā iekāpušu kolēģu atzinība».
Rakstnieku vērtējumā Bērziņa dzejas krājums pērn bijis spilgtākais
Latvijas Rakstnieku savienības biedri aptaujā noteikuši, viņuprāt, vērtīgākos un nozīmīgākos pērnā gada darbus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.