Saeimas LRA frakcijas vadītājam ir nosūtīta vēstule, ar kuru tiek atsaukta ministra dalība LRA "publicitātes pasākumā". Vitenburgs skaidro, ka, uzklausot Saeimas LRA frakcijas vēlmi un plānojot kopīgi ar frakcijas konsultantu iespējamo tikšanās laiku ar Rasnaču, vienlaikus panākta vienošanās arī par tikšanās mērķi, proti, konstruktīvu un lietišķu darba sarunu par frakciju interesējošiem jautājumiem, kas skar tieslietu nozari.
LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš aģentūrai LETA norādīja, ka ir pārsteigts par šādu Rasnača soli, jo līdz šim frakcijas sanāksmē ir piedalījušies daudzi ministri un "neviens nav apēsts". Politiķis norāda, ka LRA nebaidās jautājumus izrunāt atklāti un neesot saprotams, kas tieslietu ministram būtu slēpjams. Liepiņš piebilda, ka šo situāciju politiskais spēks šodien pārrunās frakcijas sēdē.
"Diemžēl pašlaik no medijos izplatītā LRA paziņojuma ir noprotams, ka ministra atvēlēto laiku, lai apspriestu ar jums darba jautājumus, jūs vēlaties izmantot, lai piesaistītu mediju uzmanību jūsu politiskajam spēkam un prasītu paskaidrojumus par jautājumiem, kuri publiski jau ir skaidroti Saeimā, Ministru kabinetā un plašsaziņas līdzekļiem sniegtajās intervijās," ministra vārdā vēršoties pie LRA, norāda ministra preses sekretārs.
Rasnačs gan ir gatavs tikties ar LRA un runāt par citiem tieslietu jomas jautājumiem, ja nebūs nepieciešams piedalīties politiskā spēka "publicitātes pasākumā", pauž Vitenburgs.
Kā ziņots, pēdējā laikā plaši izskanējušo problēmu tieslietu jomā dēļ LRA Saeimas frakcija šodien bija plānojusi tikties ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (NA). Sarunā bija plānots spriest arī par situāciju ar maksātnespējas administratoriem un pārrunāt Stambulas konvencijas jautājumu, aģentūru LETA iepriekš informēja LRA.
Tikšanās laikā LRA bija plānojusi lūgt ministram skaidrot jautājumus par maksātnespējas administratoriem, nekustamo īpašumu reģistrēšanas pilnveidošanu un kadastrālajām vērtībām, problēmām tiesu sistēmā, valdības prioritātēm tieslietu jomā, nekustamo īpašumu pārvaldīšanu Tieslietu ministrijā (TM), kā arī Stambulas konvenciju, aģentūru LETA iepriekš informēja politiskā spēka frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš.
LETA jau ziņoja, ka valdība 10.maijā pēc diskusijām, kurās izskanēja arī savstarpēji pārmetumi, atbalstīja Stambulas konvencijas ratifikāciju un parakstīšanu. Parakstot konvenciju, tai tiks pievienota deklarācija, kurā Latvija paziņos, ka piemēros konvenciju atbilstoši Latvijas Satversmē noteiktajiem principiem un noteikumiem.
TM neatbalstīja šādu soli, izplatot "juridisko analīzi", kurā apgalvots, ka Stambulas konvencija "klaji ignorē" gan Satversmes 112.pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiekot ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.
Savukārt Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs tiesiskais ietvars, lai pasargātu sievietes no vardarbības. Tiesiskais ietvars ir vērsts uz vardarbības pret sievietēm un meitenēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu, kā arī vainīgo sodīšanu par vardarbību. LM atbalsta konvencijas ratifikāciju.