Viņa atzīmēja, ka Doma laukums kārtējo reizi ir kļuvis par liecinieku tautas gara spēkam. "Mūsu ir daudz, mēs esam vienoti savā pārliecībā, tāpat kā dziesmotās revolūcijas laikā," pauda Čebotarenoka, salīdzinot notiekošo arī ar citiem notikumiem un ar barikāžu laiku, "sargājot tikko atgūto Latvijas trauslo brīvību".
"Kas bija mūsu uzvaras pamats un būtība? Tas, ka mēs visi, kā toreizējie neatkarības atjaunotāji, tā tauta bijām vienoti, katrs bijām cieti un nelokāmi savā pārliecībā," pārliecināta Čebotarenoka.
Viņa atgādināja, ka Latvija beigās uzvarēja, "ieguvām neatkarību un atgriezāmies Eiropā, bet tas izrādījās tālā, atbildīgā, grūtā ceļa sākums". "Bet šodien mums atkal jāiestājas par Māti Latviju, par demokrātisku Latviju," aicināja Atmodas aktīviste.
Viņa mudināja neļaut hibrīdkaram un naidam ienākt ne tikai valstī, "bet arī mūsu mājās un prātos". "Mēs esam Eiropā un te mēs paliksim," viņa teica.
Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns uzskata, ka 56 deputāti, kas balsoja par izstāšanos no konvencijas, ir lauzuši savu zvērestu "godprātīgi pēc labākās sirdsapziņas pildīt pienākumus". Šie deputāti, pēc viņa sacītā, nav aizstāvējuši Latvijas neatkarību un demokrātiju, jo "tā ir tieši atkarīga no mūsu saistībām, dalības starptautiskajās aliansēs".
"Viņi izdarījuši tieši pretējo," sprieda Īvāns, uzrunājot protestētājus.
Viņš atgādināja, ka tikai pēc atraisīšanās no Maskavas saukļiem Latvijai pēc 1990. gada 4. maija pavērās iespējas integrēties pasaules struktūrās, kas bija Latvijas neatkarības un drošības garantija, un tā tas esot arī šodien.
"Vairs nešķiet tik neticami, ka pēc šī Saeimas bezdievīgā, nepieņemamā lēmuma [par izstāšanos no konvencijas] var sekot lēmums par ārvalstu aģentiem, vārda brīvības un cilvēktiesību ierobežojumiem, jo neviens no deputātiem nav nožēlojis izdarīto, atvainojies par to. Tieši otrādi - viņi vaino mūs," teica Īvāns.
Viņš pauda cerību, ka "straujā pilsoņu saliedēšanās" nozīmēs, ka Latvija "nespers soli Krievijas sapņu virzienā", un atgādināja, ka, atbilstoši Satversmei, valsts suverēnā vara ir Latvijas tautai.
Protestētājus uzrunāja arī teologs Indulis Paičs, kurš aicināja Latvijas iedzīvotājus būt "ik dienu nomodā" par valstiski svarīgām lietām. Teologa atgādināja, ka Latvijai vairākkārt "izdevies nosargāt to, kas svarīgs", uzsverot, ka "nedz saulei, nedz Latvijai, nedz vienojošiem jēdzieniem un tēmām nevar ļaut nonākt populistu mutēs".
Savu uzrunu Paičs iesāka ar humoristisku stāstu par krokodilu, kas, būdams enerģisks, bet ne pārāk gudrs, reiz mēģinājis "apēst sauli". Kad iestājusies tumsa un pārējie dzīvnieki satraukti jautājuši, kāpēc viņš tā rīkojies, krokodils atbildējis: "Tāpēc, ka es tā gribu."
"Citā stāstā pieminēta liela līdaka jeb līdaks, lai mēs būtu precīzāki ar tām dzimtēm un dzimumiem," piebilda teologs, atsaucoties uz opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" deputāta Ingmāra Līdakas izteikumiem medijos.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Valsts policijas aplēsēm Doma laukumā Rīgā protestā pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas ceturtdienas vakarā pulcējušies vismaz 10 000 iedzīvotāju.
Starp sanākušajiem ir gan ģimenes ar maziem bērniem, gan arī gados vecāki cilvēki. Protesta dalībniekiem pievienojās arī Saeimas deputāti un politiķi no tādiem politiskajiem spēkiem kā "Jaunā vienotība", "Progresīvie", "Latvijas attīstībai", "Par" un citi.
Sanākušie ar plakātiem aicina neizstāties no Stambulas konvencijas. Manāmi arī plakāti, kuros attēlotas trīs zvaigznes, iedvesmojoties no Brīvības pieminekļa.
Sanākušie rokās tur Latvijas un Eiropas Savienības karogus, kā arī izmanto telefona zibspuldzes un citus apgaismes rīkus. Atsevišķi dalībnieki tērpušies tautas tērpu elementos. Daudzi ir uzvilkuši mugurā sarkanas drēbes, kā to aicināja pasākuma organizatori.
Notiekošo uzrauga liels skaits likumsargu, kuri ir manāmi ne tikai Vecrīgas sirdī, bet arī tās apkārtnē.
Lai gan Saeima gala lēmuma pieņemšanu par iespējamo Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas atlikusi, protesta organizatori iepriekš lēsa, ka pasākumā varētu piedalīties vairāk nekā 5000 cilvēku.
Protesta akcijas pret Latvijas izstāšanos no konvencijas ceturtdienas vakarā notiek arī citās Latvijas pilsētās un ārzemēs.
Kā ziņots, šoruden opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" Saeimā iesniedza likumprojektu par Stambulas konvencijas denonsēšanu, un to atbalstīja ne tikai citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība, "Apvienotais saraksts" un "Stabilitātei" -, bet arī valdošajā koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošajā koalīcijā esošā "Jaunā vienotība" un "Progresīvie". Ar balsu vairākumu likumu izdevās pieņemt.
Ievērojama sabiedrības daļa izrādīja neapmierinātību par pieņemto lēmumu, un Valsts prezidents likumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu atdeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.
Saeima šonedēļ prezidenta izbrāķēto likumu nodeva skatīšanai Ārlietu komisijā, nosakot par priekšlikumu iesniegšanas termiņu vienu gadu. Tas faktiski nozīmē, ka likums par izstāšanos no konvencijas būs jāpārskata nākamajam Saeimas sasaukumam.
Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.
Aizvadītajā trešdienā protests pret izstāšanos no Stambulas konvencijas pie Saeimas pulcēja ap 5000 cilvēku, kļūstot par vienu no daudzskaitlīgākajiem pēdējos gados. Savukārt iniciatīvu portālā "ManaBalss.lv" par aicinājumu Valsts prezidentam likumu atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai parakstījās vairāk nekā 67 000 cilvēku.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.