Viņa norādīja, ka valdībai ir jāīsteno efektīva valsts pārvalde, izvērtējot, vai var izdarīt īstermiņā to, kas nav izdarīts ilgtermiņā.
"Svarīgi, lai valsts pārvalde aktīvi veidotu un izmantotu informācijas tehnoloģiju sistēmas, kas ļauj uzlabot darba efektivitāti un samazināt strādājošo skaitu. Ir uzmanīgi arī jāpārskata visas funkcijas un darbības, kuras patlaban veic valsts pārvalde. Ir lietas, ko viennozīmīgi var nodot izpildei uzņēmējiem, un valsts tos var iepirkt kā ārpakalpojumus, kas nenoliedzami izmaksā lētāk. Turklāt šajā gadījumā būtu iespējas uzņēmējiem radīt arī jaunas darba vietas, turklāt rastos iespēja arī atrast darbu tiem ierēdņiem, kas nu palikuši bez darba, bet kuri ļoti labi profesionāļi," stāstīja Volkova.
Viņa pavēstīja, ka, visu laiku visām nozarēm samazinot izdevumus, var ātri iestāties tas slieksnis, ka tālāk jau nav kur iet. "Mediķiem valstī ir jābūt, turklāt noteiktam skaitam, lai viņi var sniegt palīdzību, arī skolotājiem ir jāpaliek, lai ir kam mācīt bērnus. Arī ir jābūt noteiktam skaitam policistu. Tāpēc ar izmaksu samazināšanu ir jārīkojas ļoti gudri. Pretējā gadījumā mēs vienkārši pazaudēsim cilvēkus, tajā skaitā arī jauniešus, kas aizbrauks mācīties uz ārvalstīm, un daudzi diemžēl tur arī paliks uz dzīvi," paskaidroja rektore.
Viņa atzina, ka budžeta izdevumu samazināšana ietekmē arī pētniecības finansēšanu augstskolās. "Pēdējo divu gadu laikā bija redzams pozitīvs virziens, kad no valsts budžeta tika sākta pētniecības finansēšana augstskolās. Līdz ar pirmo valsts budžeta samazināšanu pagājušajā gadā pētniecībai augstskolās valsts līdzekļi vairs nav paredzēti - tie ir samazināti par 100%. Tas nozīmē, ka tie profesori, kuri bija noticējuši, ka pētniecības darbam būs perspektīva un aktīvi ar to sāka strādāt, tagad ir nostādīti fakta priekšā, ka pētniecības darbs atkal nav vajadzīgs," klāstīja Volkova.