Lielāko kritikas devu savā paziņojumā E.Repše velta Tautas partijai (TP).
Finanšu ministrs uzskata, ka TP apzināti cenšas izvairīties no atbildības par "dramatiskajām sekām, ar ko ir saskārusies Latvija pēc tā saucamajiem "treknajiem gadiem", kad pie varas bija TP vadītās valdības". E.Repšem neesot pieņemama TP rīcība, kad tā savu "agrāko tuvredzīgo politiku, kas ir acīmredzami pastiprinājusi ekonomisko krīzi Latvijā, cenšas piedēvēt LB".
E.Repše aizstāv LB un pauž viedokli, ka krīzi Latvijā ir pastiprinājusi nevis LB kļūdaina monetārā politika, bet TP pārstāvja Aigara Kalvīša valdības ekspansīvā fiskālā politika.
Viņš norāda, ka nepārdomātās politikas dēļ pat izaugsmes gados valdība nespēja sabalansēt budžetu, bet dzīvoja pāri līdzekļiem un neveidoja uzkrājumus kā to, piemēram, darīja Igaunija, tāpēc šo krīzi igauņi pārdzīvo daudz vieglāk nekā Latvija. A.Kalvīša valdības neveidoja saprātīgu fiskālo politiku, bet katru gadu paaugstināja budžeta izdevumus par 25% pret iepriekšējiem gadiem, bet tagad TP apzināti mēģina savas pieļautās kļūdas uzvelt LB, spriež E.Repše.
Viņš atgādina, ka 2004.gadā TP vadīto valdību brīdināja LB, Eiropas Savienības, Starptautiskā valūtas fonda (SVF), kā arī citas amatpersonas par gaidāmo rekordaugsto inflāciju un citām problēmām, tomēr valdība tos ignorēja. Ministrs atsauc atmiņā arī LB pašreizējā vadītāja Ilmāra Rimšēviča 2004.gadā norādīto: "Ir pazīmes, ka, saglabājoties arī citu makroekonomisko rādītāju lielumam, Latvijas tautsaimniecību nākotnē tik tiešām var novest pārkaršanas fāzē. Tāpēc centrālās bankas uzdevums pašlaik ir ieskandināt piesardzīgu brīdinājuma signālu, ka mūs uztrauc dažu makroekonomisko rādītāju attīstība un, ja tam nākotnē netiks pievērsta nopietna uzmanība, mēs varam nokļūt situācijā, kādā nokļuva Dienvidaustrumāzijas valstis, ko savulaik sauca par tīģeriem."
Paziņojumā minēts, ka 2005.gadā pēc LB iniciatīvas tika izveidots pretinflācijas plāns, taču A.Kalvīša "valdības darbs pie inflācijas apkārošanas plāna beidzās tikai ar darba imitāciju, un plāns, kad tas bija nepieciešams, netika pieņemts". "Šķiet, ka valdība apzināti izvairījās un novilcināja plāna pieņemšanu. Papildus valdība tajā laika neko nedarīja, lai regulētu privātā patēriņa pieaugumu, kas tika stimulēts no komercbankām," kritisks par tā laika notikumiem ir E.Repše. Viņš atgādina arī tā laika premjera biedra, Latvijas Pirmās partijas valdes priekšsēdētāja Aināra Šlesera vārdus par "gāzi grīdā".
Paziņojuma beigās E.Repše norāda, ka, ņemot vērā pieļautās kļūdas un realizētās politikas izgāšanos, politiskās partijas nedrīkst iejaukties LB darbībā, jo īpaši, kad tās ir pašas līdzvainīgas pie esošās ekonomiskās situācijas izveidošanās, taču cenšas savas kļūdas uzvelt citiem.
Kā vēstīts, Saeimai jālemj par četru jaunu LB padomes locekļu apstiprināšanu. Kuluāros izskanējušas šaubas par LB juridiskā konsultanta Pētera Putniņa kandidatūru. Viņš agrāk darbojies Ventspils tranzītuzņēmuma Ventbunkers, kā arī Latvijas kuģniecības padomē, tostarp pārstāvot Nīderlandē reģistrēto firmu Yelverton Investments, kas tikusi saistīta ar Aivara Lemberga interesēm. Tomēr viņš pats noliedzis saistību ar Ventspils mēru.
Pārējie trīs kandidāti ir jau esošie padomes locekļi - Aivars Skopiņš, Leonīds Gricenko un Arvils Sautiņš, kuriem drīzumā beidzas pilnvaru termiņš. P.Putniņš izraudzīts Harija Buša vietā, kurš nolēmis pensionēties.
Opozīcijas deputāti ir sagatavojuši jautājumus I.Rimšēvičam, uz
kuriem vēlas gūt atbildes, pirms lemt par LB padomes locekļu
apstiprināšanu.