"Latvijas un Lietuvas valdības un centrālās bankas ir noteikušas par eiro ieviešanas mērķi 2014.gadu, bet eirozonas parādu krīze radījusi šaubas par šiem plāniem. Igaunija eiro ieviesa janvārī, un tās politiskā situācija ir stabila," savā ziņojumā par galvenajiem politiskajiem riskiem Baltijā raksta aģentūra.
"Igaunijas valdībai, kas apņēmusies ieturēt stingru fiskālo politiku, pie horizonta nav redzamas vērā ņemamas politiskas problēmas," vērtē "Reuters".
Savukārt Latvijā vērojama priekšvēlēšanu rosība, partijām gatavojoties ārkārtas vēlēšanām.
Aģentūra prognozē, ka jaunajai valdībai pievienosies bijušais prezidents Valdis Zatlers, kas, vērtējot pēc sabiedrības domas aptaujām, varētu pat saņemt mandātu jaunās valdības veidošanai.
"Ja aptaujas ir pareizas, pastāv vairākas koalīcijas iespējas - Zatlera reformu partijas, "Vienotības" un nacionālistu bloka koalīcija. Cita iespēja būtu bijušā prezidenta partijai apvienoties ar "Saskaņas centru". Pastāv iespēja arī, ka Zaļo un zemnieku savienība apvienojas ar "Saskaņas centru," vērtē aģentūra.
Politiskās nestabilitātes risku varētu radīt "jebkādas pazīmes par atteikšanos no taupības solījumiem".
Savukārt Lietuvas politisko stabilitāti apdraud sarežģītas sociālās reformas, tostarp pensionēšanās vecuma palielināšana, ko nepieciešams apstiprināt parlamentā.
"Valdības stabilitāti var arī apdraudēt ierosinājumu ieviest progresīvo nodokli un nekustamo īpašumu nodokli privātpersonām," raksta "Reuters".
Februārī notikušajās municipālajās vēlēšanās premjerministra Andrja Kubiļa partija ierindojās otrajā vietā aiz opozīcijas sociāldemokrātiem, tomēr zaudējums bija mazāks, nekā gaidīts.
Tomēr vadošajai koalīcijai 141 vietas parlamentā ir 72 deputāti, kas ļoti niecīgs vairākums sarežģītu reformu apstiprināšanai.