Tomēr šādu pamudinājumu domāt par aizsardzības līdzekļu palielinājumu nesaņem Latvija vien, bet arī citas Eiropas valstis, kas kopumā aizsardzībai velta daudz mazāk līdzekļu nekā ASV."Ilgtermiņā jādomā, kā Eiropa kopumā parāda, ka mēs esam gatavi veltīt līdzekļus arī savām aizsardzības vajadzībām un nepaļauties tikai uz amerikāņu atbalstu," atkārtoti uzsvēra Riekstiņš.Savukārt attiecībā tieši uz Latviju – tas, ka Latvija pēdējos gados grūtās ekonomiskās situācijas dēļ samazinājusi aizsardzībai atvēlēto budžetu, ir saprotams, taču tajā pašā laikā jāatceras, ka arī citām valstīm bija jāpārdzīvo krīze.Jau vēstīts, ka šonedēļ, Latvijā tiekoties ar aizsardzības nozares amatpersonām, NATO Transformācijas pavēlniecības komandieris Stefans Abriāls (Stéphane Abrial), atgādinājis, ka NATO dalībvalstīm rekomendētais aizsardzības budžets ir 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Latvija pašlaik aizsardzībai un drošībai tērē tikai 1% no IKP. Tas raisot bažas par Latvijas iespējām arī turpmāk pilnvērtīgi nodrošināt nepieciešamās aizsardzības spējas."NATO ir daudz jaunu iniciatīvu starpvalstu sadarbības līmenī, tāpēc ir ļoti nozīmīgi, lai arī smagajā finanšu situācijā visas NATO dalībvalstis saglabātu augsta līmeņa aizsardzības spējas, un to nodrošināšanai NATO rekomendācija ir piešķirt aizsardzības budžetam finansējumu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta," sacīja Abriāls un piebilda, ka šo prasību ir grūti izpildīt, bet tas ir mērķis, pēc kura dalībvalstīm tiekties.
Riekstiņš aicina nopietni uztvert aizrādījumu par mazo finansējumu aizsardzībai
Latvijai nopietni jāuztver NATO pārstāvju norādījums par mazo finansējumu aizsardzībai, tomēr Latvija nav vienīgā Eiropas valsts, kam uz to tiek norādīts, piektdien LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš."Es domāju, ka mums ir ļoti nopietni jāuztver šis signāls," atzina vēstnieks, komentējot NATO pārstāvja pausto kritiku.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.