Rimšēvičs: pamatinflācija Latvijā sasniegusi augstāko līmeni kopš 1998.gada

Viņaprāt, lai arī atsevišķos mēnešos kopējo inflāciju ietekmējuši īslaicīgi notikumi - degvielas vai administratīvi regulējamo cenu kāpums -, tomēr arī pamatinflācijas attīstība rada pamatu nopietnām bažām. "Latvijas Banka galveno uzmanību inflācijas analīzē piešķir tieši pamatinflācijai, kas ļauj izsekot ilgtermiņa faktoru ietekmei, un tie ir galvenokārt saistīti ar iekšzemes pieprasījuma attīstību," pavēstīja Rimšēvičs un norādīja, ka pamatinflācija martā bija 7,7%, bet aprīlī - 8,1%.Rimšēvičs uzsvēra, ka šogad arī novērojama jauna tendence, proti, palielinās atšķirība starp preču un pakalpojumu cenu kāpuma tempu. 2006.gadā tā nepārsniedza 1,5 procentpunktus, turklāt dažos mēnešos preču cenas pat pieauga vairāk nekā pakalpojumu cenas, bet šogad pakalpojumu cenu kāpums būtiski pārsniedz preču cenu kāpumu - starpība jau pārsniedz piecus procentpunktus."Šajā straujajā pakalpojumu cenu kāpumā nav vainojama tikai administratīvi regulējamo pakalpojumu sadārdzināšanās, jo būtiski - par 18-23% - pieaug arī neregulējamo pakalpojumu cenas - runa ir par personiskās aprūpes pakalpojumiem, sabiedrisko ēdināšanu, apģērbu un apavu remontu. Preču ražotājiem un tirgotājiem ir jākonkurē ne tikai iekšzemē, bet arī jāsaglabā konkurētspēja ārējos tirgos, bet šo pakalpojumu sniedzējiem pašreizējā augstā pieprasījuma apstākļos ir diezgan viegli paaugstināt cenas, lai iegūtu papildu peļņu," stāstīja Latvijas Bankas prezidents.Viņš atzina, ka preču un pakalpojumu inflācijas atšķirības arī apliecina, ka augstais iekšzemes pieprasījums ir viens no galvenajiem augstās un noturīgās inflācijas uzturētājiem, un būtisks inflācijas kritums nav iespējams bez iekšzemes pieprasījuma samazināšanās.Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šogad aprīlī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli Latvijā patēriņa cenas pieaugušas par 8,9%.