Brīdī, kad viņu uzrunā Diena, topošā studente vēl stāv gandrīz pašā reflektantu rindas galā, kas atrodas LU ēkas aizmugurē, un tās sākumu pat nevar saredzēt. Lai arī pieteikties studijām LU varēs vēl nedēļu, pirmajā dienā, kad tiek pieņemti dokumenti LU galvenajā ēkā, vērojams jau ierasts skats — studētgribētāju rinda stiepjas no universitātes galvenās ieejas Raiņa bulvārī cauri Arhitektu ielai līdz pat Merķeļa ielai. Ikgadējā rindu problēma pieteikšanās laikā ir aktuāla vēl vairākām augstskolām, un augstskolu pārstāvji par perspektīvu uzskata iespēju pieteikšanās sistēmu modernizēt.
Rezultātus neiespaido
Lai arī pieteikšanās laiks iestāšanās konkursa rezultātus neiespaido, jaunieši, kuri tikai piektdien saņēma savus centralizēto eksāmenu sertifikātus, steidz piereģistrēties, cik vien ātri iespējams. "Jo ātrāk, jo labāk," saka Līva Līce, kura LU vēlas studēt komunikācijas zinātni un stāv garās reflektantu rindas vidū. Rindas pirmajās pieteikšanās dienās vērojamas arī pie citām augstskolām ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. Piemēram, Vidzemes augstskolā Valmierā rindā esot "desmit, piecpadsmit cilvēku", savukārt Liepājas universitātē Dienai norādīja, ka tur esot "gara, gara rinda". Taču Kārlis Pūteris, gaidot rindā, lai pieteiktos ģeogrāfijas studijām LU, norāda, ka pirmdien pieteicies arī studijām Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), taču tas noticis nesalīdzināmi raitāk.
Sāk agrāk
RTU uzņemšanas komisijas atbildīgais sekretārs Ivars Odītis skaidro — pieteikšanās procesā ieviesti vairāki uzlabojumi. Tā kā pirmie studētgribētāji pie RTU gaida jau sešos rītā, tad, "lai neļautu rindai uzkrāties", RTU uzņemšanas komisija darbu šogad sāk agrāk. Tāpat palīdzot arī uzņemšanās procesā piesaistītie RTU studenti, kuri palīdz jauniešiem orientēties, lai viņi velti negaidītu nepareizās fakultātes rindā, kā tas nereti noticis.
Dienas uzrunātie jaunieši uzskata, ka mūsdienu tehnoloģisko iespēju laikam stāvēšana tik garā rindā nepiedien. "Tas nav normāli," saka B.Ķīkule. No augstskolu pārstāvju teiktā izriet, ka tiek meklēts risinājums, kā pieteikšanos atvieglot, izmantojot tehnoloģijas, un sava veida koordinatoru lomu šajā procesā uzņemoties LU.
Lietuvā vienota datubāze
LU rektors Mārcis Auziņš intervijā Dienai norādīja, ka būtu jāņem
piemērs no Lietuvas un jāveido vienota visu Latvijas augstskolu
pieteikšanās datubāze. Kaimiņvalstī jau vairākus gadus ikviens
studētgribētājs var doties uz pieteikšanās centriem, kas izvietoti
gandrīz visās pilsētās, aizpildīt pieteikumu studijām augstskolā, kas
tiek ievietots vienotajā informācijas sistēmā. Lietuvas Izglītības un
zinātnes ministrijā Dienai gan nenoliedza, ka šādas sistēmas izveide
izmaksājot dārgi. M.Auziņš uzsvēra, ka šādas datubāzes izveide
palīdzētu augstskolām plānot nākotni, jo daudzi jaunieši piesakās
vairākās augstskolās vienlaicīgi, un tad būtu iespējams redzēt, kuras
ir viņu prioritātes. "Vienoto datubāžu veidošana prasītu panākt
vienošanos starp augstskolām, ko ir iespējams panākt, bet ne viegli.
Turklāt, tas prasa noteiktu finansējumu un šajā konkrētajā gadījumā IZM
ir atbildējusi viennozīmīgi — naudas šim pasākumam nav un nebūs,"
sacīja M.Auziņš, gan paskaidrojot, ka šim nolūkam ir iespējams
piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu naudu. Citas augstskolas
pret šo iespēju tiešām izturas atturīgi, savukārt Izglītības un
zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta direktora
vietnieks Anatolijs Melnis norāda — šāda iespēja tiek apsvērta, taču
līdzekļu trūkuma dēļ tas, visticamāk, tuvākajos pāris gados nebūšot
iespējams.
IZM vērš uzmanību uz to, ka katra augstskola jau tagad var domāt par to, kā modernizēt pieteikšanās sistēmu, ieviešot elektronisku pieteikšanos. Tā savukārt varot pieteikties lielākajā daļā Igaunijas augstskolu. Igaunijas Izglītības ministrijas pārstāvis Tarmo Kurms skaidro, ka šis process gan neesot valsts regulēts un tā ir katras augstskolas brīva izvēle. To, ka elektroniska pieteikšanās tomēr ir iespējama, pierāda Banku augstskolas (BA) piemērs — tur jau notiek elektroniska reflektantu reģistrācija, ļaujot pretendentiem aizpildīt pieteikuma anketu, bet, ierodoties BA, atliek tikai šo jau aizpildīto anketu salīdzināt ar dokumentu oriģināliem, izprintēt un iedot reflektantam parakstīt, stāsta BA studiju prorektore Brigita Baltača.