Rinkēvičs rezervē saudzēšanas mēnesi

"Vispirms kaut ko izdarīsim un tad stāstīsim," sestdien _Dienai _sacīja E.Rinkēvičs, kurš vēloties sev rezervēt mēnesi, lai iepazītu cilvēkus, jaunos uzdevumus, un tikai tad viņš lemšot par varbūtējām izmaiņām prezidenta komandā un arī darba organizācijā. Par lēmumu mainīt Valsts prezidenta kancelejas vadītāju prezidents Valdis Zatlers medijiem paziņoja 30.septembrī, un 1.oktobrī E.Stiprais šo amatu atstāja. V.Zatlers sacīja, ka citas varbūtējās izmaiņas viņa komandā būšot jaunā kancelejas vadītāja rokās. Intervijā Latvijas radio oktobra sākumā uz jautājumu, vai prezidents plāno atvadīties arī no preses sekretāres Intas Lases, V.Zatlers atbildēja: "Ja nāk jauns vadītājs, viņa prioritāte un arī privilēģija ir veidot komandu, kuru viņš varētu vadīt visefektīvāk. Tā kā mēs nevaram ne noliegt, ne apstiprināt garantijas nevienam darbiniekam. Tāda plāna nav. Plāns ir tikai — pastāvēs, kas mainīsies. Tātad jāmainās bija katram darbiniekam gada laikā uz labo pusi. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no tā, cik liela saskaņa ir starp prezidentu un kancelejas vadītāju. Prezidents ieceļ tikai vienu darbinieku — kancelejas vadītāju."Tests darbiniekiem Ja Valsts prezidents būtu pārliecināts par veiksmīgu sadarbību ar preses sekretāri, visticamāk, viņš nevairītos par to pastāstīt. No tā radās iespaids, ka V.Zatlers nestātos ceļā jaunā kancelejas vadītāja plāniem veikt plašākas izmaiņas komandā, kurai jānodrošina valsts pirmās amatpersonas darbība. E.Rinkēvičs neprasa 100 dienu, bet vēloties atturēties no ieceru izklāstiem vienu mēnesi, lai iepazītu komandu, kas jau gadu ir strādājusi. Šis arī būs ļoti saspringts mēnesis, gatavojoties Latvijas valsts 90.gadadienai, ko var uzskatīt par labu testu ikvienam darbiniekam. Šajā mēnesī nevienam nevajadzētu justies apdraudētam. "Es neeju uz amatu ar kaut kādu aizspriedumu bagāžu, negribu izcelt vienu Intu Lasi, attieksmei ir jābūt vienlīdzīgai pret ikvienu," saka E.Rinkēvičs. Viņš arī nevēlējās nosaukt iespējamo kandidātu Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājam amatam, taču atzīst, ka šis jau būs tuvāko nedēļu jautājums. Neoficiāli agrāk bija izskanējis, ka šo komisiju, kuru iepriekš vadīja profesore Žaneta Ozoliņa, turpmāk varētu uzticēt profesoram Robertam Ķīlim, kurš vadīja neatkarīgo ekspertu darba grupu, kas izstrādājusi Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pirmo redakciju. R.Ķīlis Dienai apstiprināja, ka ir saņēmis tādu piedāvājumu un to augstu vērtē. Viņam ir dots laiks pārdomām, taču nedēļas laikā R.Ķīlis varētu pieņemt lēmumu.Zināt politisko virtuvi Nu jau bijušais kancelejas vadītājs E.Stiprais ir apsolījis prezidentam, ka par abu šķiršanās iemesliem komentārus nesniegs un šo norunu arī ievērošot. E.Stiprais, visticamāk, atgriezīsies diplomātiskajā dienestā, kur bija tā rezervē arī laikā, kad vadīja prezidenta kanceleju. Dažuprāt, tas ir bijis viņam apgrūtinoši situācijās, kad ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) un prezidenta V.Zatlera attiecībās parādījās kādas pretrunas, jo tad kancelejas vadītājam ir bijis grūti aizstāvēt prezidenta pozīciju. Ārlietu ministrs M.Riekstiņš nedomā, ka ministrijas un Rīgas pils sadarbībā būtu bijušas nesaskaņas. Kad V.Zatlers septembrī uzstājās no ANO tribīnes, medijos parādījās ziņa, ka ārlietu ministrs nav ieradies prezidenta runu noklausīties. M.Riekstiņš Dienai paskaidroja, ka tieši tajā laikā notika Eiropas ārlietu ministru sanāksme, par ko prezidents bijis informēts, un kurā valstīm bija jābūt pārstāvētām ministru līmenī. M.Riekstiņš bija tas, kurš ieteica E.Stipro pērnajā vasarā darbam prezidenta kancelejā, jo uzskatīja, ka no citas jomas nākušajām prezidentam ir nepieciešams cilvēks, kas palīdz ātri apgūt ārpolitikas darba kārtību un kas palīdz ieiet "diplomātiskajā ķēķī". Taču kancelejas vadītājam arī ir jānodrošina operatīva prezidenta sasaiste ar partijām, Saeimas deputātiem, valsts institūcijām, bet E.Stiprajam šī darba daļa bija nepazīstama, tagad atzīst M.Riekstiņš. Savulaik Mārtiņš Bondars, kas vadīja kanceleju prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas laikā un kuram jau bija pieredze premjera biroja vadītāja amatā, šo darba daļu veica ļoti ieinteresēti un, iespējams, E.Stiprajam pietrūka arī motivācijas. Var secināt, ka salīdzinoši E.Rinkēvičs, kurš ir strādājis Aizsardzības ministrijā pie dažādu politisko spēku ministriem, saikni ar politiskajiem spēkiem atradīs vieglāk, viņš arī ir apliecinājis savas administratīvās spējas, bet tajā pašā laikā E.Rinkēvičs ir bijis ierēdnis, kas darbojies vienā jomā. Ir arī uzskats, ka kancelejas vadītājam ir jābūt tam cilvēkam, kurā prezidents ieklausās un kurš nebaidās pateikt valsts pirmajai amatpersonai viedokli, kas varētu būt atšķirīgs. Vairāki E.Rinkēviča pazinēji domā — cik tālu tas būs no viņa atkarīgs — viņš ar pienākumiem tiks galā, publiski neatklājot, kas ir tie apstākļi, kas nav no kancelejas vadītāja vairs atkarīgi. Taču izskan pieņēmumi, ka tā varētu būt arī Valsts prezidenta dzīvesbiedre Lilita Zatlere, kurai esot liela ietekme prezidenta darbībā.