"Piemēram, epizode ar Zviedriju. Ceru, ka nevienas valsts politiķi vairs neatļausies tik atturīgi un atsvešināti pret mums izturēties," uzsver A. Ronis.
Vērtējot paša padarīto ārlietu ministra amatā, A. Ronis uzsver, ka bijusi izcila sadarbība ar Saeimas Ārlietu komisiju. "Esmu priecīgs, ka 9.Saeima savā pēdējā sēdē pieņēma grozījumus Saeimas kārtības rullī, tādējādi iedibinot ikgadēju ārpolitikas debašu formātu parlamentā," akcentē A. Ronis, "runājot par uzdevumiem, ko sev izvirzīju, viens no svarīgākajiem noteikti bija resursu piesaiste. Esmu gandarīts par investīciju padomes izveidi, kurā mums izdevās vienoties par konkrētiem stratēģiski nozīmīgiem investīciju projektiem, kas tika iesniegti Vācijas kanclerei Angelai Merkelei viņas vizītes ietvaros Latvijā, kā arī Ķīnas pusei Valsts prezidenta nesenās vizītes laikā."
Viņš arī uzsver, ka vēl viens no svarīgākajiem uzdevumiem bija noņemt šķēršļus resursu piesaistei. "Kā vienu konkrētu piemēru varētu minēt – atbalstu tūrismam. Tas, ka valdība piešķīra papildus līdzekļus mūsu konsulātu darbam un vīzu izsniegšanai, bija ārkārtīgi būtiski, jo mūsu privātais sektors un pašvaldības ir investējuši tūrisma infrastruktūrā šeit, bet valsts nespēj apkalpot šo tūristu plūsmu," norāda aizejošais ministrs.
"Papildus tam mūsu deformētā ekonomika ar neadekvāto pašuztveri un patēriņa sabiedrības motivāciju, noteica arī vēl vienu mana darba prioritāti – pašapziņas un vērtību izvirzīšanu priekšplānā. Tas bija iemesls arī manai audiencei pie pāvesta. Mans secinājums, ka ar Eiropu mūsu tautu vieno nevis patēriņš, bet fundamentālas Eiropas vērtības, kuras ir tuvas arī Vatikānam,” norāda A. Ronis.
"Ceru, ka arī nākamais ārlietu ministrs mēģinās iesaistīt opozīciju
ārpolitikas veidošanā un īstenošanā," norāda A. Ronis.
Pēc A. Roņa domām, svarīgi, lai nākamajai valdībai ir integrēta politika ekonomikas un sociālajā jomā, lai ārlietu ministrs to var pārtulkot kā valsts pasūtījumu Latvijas diplomātiem un paskaidrot to arī sadarbības partneriem. "Latvijas stratēģiskajās jomās ir nepieciešama valdības integrēta politika, piemēram, enerģētikas, tranzīta, infrastruktūras, mežrūpniecības, pārtikas rūpniecības, transporta un arī sociālās politikas jomām ir jābūt integrētām vienotā plānā. Nav pieļaujama situācija, ka katra no šīm jomām eksistē ar savu individuālo stratēģiju. Lai palielinātu gan katras valsts, gan visa reģiona konkurētspēju ir nepieciešama arī Baltijas valstu stratēģisko resursu konsolidācija," akcentē A. Ronis.
A. Ronis arī uzsvēra, ka šobrīd pats svarīgākais ir piesaistīt resursus, lai reformētu mūsu deformēto ekonomiku.
Viņš arī atzina, ka ļoti svarīgi, lai Latvija nedreifētu Eiropas perifērijā, bet politiski un ekonomiski iekļautos Eiropas kopīgajā telpā.
Papildus tam viņš arī uzskatu, ka Saskaņas centrs, tāpat kā Visu Latvijai/TB/LNNK un Par labu Latviju, kas būs opozīcijā, var būt ļoti konstruktīvi un atbalstoši ārpolitikā.
Tāpat ceru, ka arī nākamais ārlietu ministrs mēģinās iesaistīt opozīciju ārpolitikas veidošanā un īstenošanā.
A. Ronis norādīja, ka atgriezīsies darbā privātajā sektorā.