Piektdien laikrakstā _Diena _publicētā intervijā ministrs norāda, ka abu pārstāvētie režīmi un valstis ir zudušas, un tas mums nācis tikai par labu. "Viņi sadalīja mūsu valsti un sabiedrību, taču diemžēl vēl šodien viņu mērķi un propaganda šķiet ik pa brīdim uzplaiksnām. Apraksim taču beidzot arī mēs tos abus!" intervijā saka A.Ronis.Viņaprāt, šeit ir jādzīvo pirmā Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica uzskatiem."Mums ir savas nacionālās piemiņas dienas. Bet pārējās dienās cilvēkiem ir Satversmē garantētas tiesības un brīvības likumu robežās darīt un pieminēt, ko viņi grib."
Komentējot šo jautājumu, viņš arī stāsta, ka viena no viņa prioritātēm, ienākot Ārlietu ministrijā uz šiem dažiem mēnešiem, ir "valsts un sabiedrības pašcieņa".
Runājot par Latvijas un Krievijas attiecībām, A.Ronis pauž viedokli, ka dinamika attīecībās ir pozitīva, bet būtu pārspīlēti to saukt par ārkārtīgi aktīvu. "Latvijas ārpolitika balstās uz trim vaļiem: drošības, ko garantē NATO un saikne ar Ameriku, dalību Eiropas Savienībā (ES) un attiecībām ar kaimiņiem, draugiem un partneriem, kas nepieder mums nozīmīgajām aliansēm," skaidro ministrs. Viņš arī piebilst, ka mainās arī Krievija.
Visu interviju lasiet piektdienas Dienā vai sadaļā Šodien laikrakstā.