Rosina izslēgt "nepaklausīgo" filozofijas studentu

Uy

Merabs Mamardašvili bija gruzīns, ne krievs.

Tu esi visai prātīgs vecis, taču tavi spriedumi par filosofiju tādi nav nemaz. Primklasnieku arī var uzskatīt par matemātiķi, ja matemātiķa definīcijas latiņu nolaiž pietiekami zemu.

Ir visai liela atšķirība starp filozofu-rakstnieku un akadēmisko filozofu. Protams, cilvēks var būt gan viens gan otrs, bet tas, ar ko nodarbojas fakultātē būtībā ir ideju vēsture. Mēs tāpat kā vēsturnieki pētām avotus un uz tiem balstām analītiskus darbus, kuros reti kad ir kādi diži "atklājumi" un līdz ar to tos nevar vērtēt pēc tiem pašiem principiem kā dabaszinātnes. Tādu ideju vēsturnieku Latvijā varbūt daudz nevajag, bet citu vietu, kur studēt filozofiju mūsu mazajā valstī vienkārši nav. Teicams matemātiķis var būt labs filozofs, ja viņš papildus kaut ko apguvis no filozofijas. Labam filozofam pirmkārt ir ļoti daudz jālasa. Viņam ir jābūt zināšanām lingvistikā, loģikā, vēsturē, socioloģijā, politoloģijā, psiholoģijā un vēl šur tur. Filozofija ir labs pamats, uz kura vēlāk var specializēties, bet tā ir jāapgūst ļoti intensīvi vismaz gadu. Viens kurss filozofijā neko nedos, man ir bijuši veseli trīs kursi vienā pašā loģikā un vēl pa vienam kritiskajā domāšanā, tekstu interpretācijā un kultūras teorijā. Būtībā visi šie kursi kalpo kā ievads filozofijas studijās.

Un priekš tā mums pietiek normāla filozofijas kursa , nevis ražot "tīros" filozofus. Esmu pārliecināts ,ka šodien - teicams matemātiķis ir arī labs filozofs, bet diez vai teicams filozofs ir labs matemātiķis ( to varam attiecināt arī uz fiziķiem, ķīmiķiem, programmistiem u.t.t. )

filosofija ir visu zinātņu māte - gan humanitāro, gan eksakto! _________________________________________________ M āte , kura ir palikusi pietiekami veca un ar godu nes savu vārdu , bet ir zaudējusi reproduktīvās spējas.

Vienīgais, ko varu piebilst - ainavioi, pēc akadēmiskajai videi pieņemami bābiskā argumentācijas veida spriežot, izaudzis bez mātes un bez tēva. Vēl ainavio patīk rušināties zem "virsmas" (visdrīzāk tādēļ, ka viņu audzinājuši kurmji).

Pirms padsmit gadiem, kad beidzu šo fakultāti (kopš tā laika vairs ar šo nodarbi nav sakara), no minētajiem par plaģiātismu bija dzirdēts tikai Rubeņa sakarā, man personiski viņš nelikās patīkams tādas kā badīgas augstprātības dēļ. Kūlis tāds kautrīgi pabailīgs kopš padomju laikiem, sakāmo izvērš lēnām, pa apkārtceļiem un daudzām atsaucēm, taču domas interesantas. Šuvajevs visvairāk atbilst senlaiku filosofa tipam, jo pārlieku nepieķeras specifiskām tehnikām. Par studentu Leimani runājot.. neatkarīgi no plaģiātisma lietas, viņa argumentācijas veids ir akadēmiskajai videi nepieņemami bābisks. Šķiet, audzis bez tēva, tādēļ nav iemācīts, ciktāl drīkst palaist muti, nesaņemot pa zobiem. Es saprotu, kāpēc viņam nepatīk Kūle: viņš varētu būt viens no tiem viņas "Eirodzīvē" aprakstītajiem tipiem, kas nav spējīgi nebraukt "pa virsu", un, iespējams, komunikācijā ar Leimani viņa nespēj noslēpt savu attieksmi pret personu, kas par varas makti cenšas izsisties jomā, kurai ir acīmredzami organiski sveša. Leimanis nav spējīgs nomierināt savu haotisko prātu, lai iedziļinātos Heidegera domās, tā vietā kā tipisks stukačs un denunciants lamā viņu par nacistu; šis arguments pret šo filosofu neder pat Krievijā, taču "antifašistu" paradīzē Latvijā gan ir īsti vietā. Viņš paģēr, lai Latvijā mācītu analītisko filosofiju, itkā tā būtu kāds pasaules standarts, nevis tikai gandrīz ekskluzīvi anglosakšu brends, kuru daudzi tiešām par pilnvērtīgu filosofiju neuzskata, drīzāk par tādu grāmatvežu nodarbi. Tinies uz Oksfordu, ja nevari iztikt bez Rasela, taču netaisi uz galvas tiem, kuri, kā jebkurā citā pasaules universitātē, specializējušies citās tēmās.

"Diploms ar izcilību" nav tik vienkārši iegūstams, jo tur visām atzīmēm jābūt 9/10, bet 25% drīkst būt astotnieki. Jaunajam censonim tas nav ne budžeta vietas, ne diploma jautājums, jo pirmais viņam ir, bet otrais jau tāpat nespīdēja. Smieklīgi, ka cilvēkiem šķiet - vienīgais iemesls, kāpēc kāds gribētu sacelties pret pastāvošo kārtību, var būt personīgi iemesli, atriebība u.tml.

Šodien attīstību bīda eksaktie un filozofi dzīvo pēc inerces... ----- o, no, no.. filosofija ir visu zinātņu māte - gan humanitāro, gan eksakto! all in one, one in all...

Nē, filozofi nav vienīgie spriest spējīgie, bet tam filozofijas studijās ir gana liela nozīme. Turklāt mums nevajag latviešu mega-filozofu, bet gana daudz cilvēku, kas spētu kritiski domāt, argumentēt savu viedokli, palūkoties uz problēmām no dažādiem rakursiem un izvairīties no nevajadzīgiem vārdu kariem. Tam protams, nav obligāti vajadzīgas studijas filozofijā, bet orientēšanās daļā filozofisko jautājumu (nav runa par dzīvespasaules deskripciju) gan.

Latvija ir demokrātiska valsts (tā vismaz tā ir postulēta), arī augstskolās pastāv akadēmiskā brīvība, kas ietver sevī arī diskusiju, debašu, visvisādu viedokļu brīvu apmaiņu. Ja students kļūdījies, ja viņš nepatiesi apvainojis mācībspēkus, pastāv ne tikai LU Ētikas komisija, kas var būt diezgan bezzobaina un savu mundieri aizsargājoša, bet galu galā pastāv arī tiesa. Cien. profesori lai sūdz studentu tiesā. Studentu nedrīkst izslēgt!

Man tikai jautājums - vai filozofi ir vienīgie ,ko saukt par spriest spējīgām personībām? Man vienkāršs jautājums - ko mums šobrīd dotu sabiedrībai ,ja teiksim pēkšņi rastos mega latviešu filozofs? Man godīgi sakot ir tāda sajūta, ka filozofija pa lielam ir iekonservējusies zinātne un ,ja gadsimtus atpakaļ to varēja saukt par visu zinātņu māti , tad šodien tās funkcija ir arhaiska. Šodien attīstību bīda eksaktie un filozofi dzīvo pēc inerces.

būtu priecājušies,ka studenti lasa un daudz lasa ja ir iespēja salīdzināt,par ko tad izslēgt...

Un apsaukat oponentu ari, laikam? Es oponeju tikai tavam teicienam, ka gods ir janopelna.