Pasaules Dabas fonda (PDF) direktors Uģis Rotbergs saka - iespējams, zirgi šādā situācijā nebūtu nonākuši, ja tiem nenāktos dzīvot iežogotā teritorijā. Te gan jāpiebilst, ka šie par savvaļas zirgiem sauktie "konik" šķirnes zirgi visā Latvijā dzīvo iežogotās, tiesa, diezgan plašās teritorijās. U.Rotbergs uzsver, ka fonda sākotnējā ideja nebija veidot savvaļas dzīvnieku zoodārzu vai safari Latvijā, bet gan reintroducēt Latvijas dabai raksturīgos zālēdājus, lai tie varētu dzīvot brīvā dabā. "Problēma ir tā, ka šim dzīvniekam, kurš ir Latvijas dabas sastāvdaļa, ir jādzīvo aiz sētas. Ja ir dabas katastrofa, zirgiem nākas palikt aiz sētas, tie nevar pavirzīties tālāk, piemēram, pakāpties kalniņā, jāpaliek palienē," saka U.Rotbergs un piebilst, ka problēmas ir arī likumdošanā. Šie "konik" šķirnes zirgi normatīvajos aktos netiek pieskaitīti savvaļas dzīvniekiem, bet gan mājas dzīvniekiem, Dienai norāda PDF Papes projekta vadītājs Ints Mednis. Arī iedzīvotājiem esot pakāpeniski jāpierod pie domas, ka zirgi var būt arī savvaļas dzīvnieki.
Kā Dienai stāsta Ē.Kļaviņa, pie ĶNP zirgiem brīvdienās ar laivu aizceļojis arī zirgkopis, kurš pārliecinājies, ka zirgiem ar veselību viss esot kārtībā. Ē.Kļaviņa saka - par to, kādu ļaunumu savvaļas zirgiem varot nodarīt ūdens, neesot bijis pietiekami daudz informācijas, taču tagad varot secināt, ka "savvaļas zirgi tiešām ir izturīgi". Neviens no zirgiem arī neesot plūdos pazudis.
Jau vēstīts, plūdos lielākā daļa ĶNP savvaļas zirgu patvērās uz saliņas, taču citus sugasbrāļus šie zirgi klāt nelaida, tādēļ deviņiem zirgiem nācās vairākas dienas uzturēties ūdenī. Lai arī ĶNP vadība apsvēra domu par bēdubrāļu glābšanu, nācās secināt, ka to izdarīt ir ļoti grūti, jo laivā tos nevarētu ielikt, ne ar kādu lielāku tehniku nevar piebraukt, arī dzīt zirgus varētu būt bīstami. ĶNP direktore pateicas par cilvēku atsaucību, kuri šajās dienās ļoti palīdzēja, piemēram, ar motorlaivām zirgiem pieveda klāt barību.
nu gan!!