Izmērot, cik publisko telpu atrodas Tērbatas ielas ēku pirmajos stāvos, procents būtu neliels, un lielākā daļa no tām jau funkcionē, pārliecināts eksperts. Viņš piebilst, ka šobrīd trotuāri ir pietiekami, lai kafejnīcas varētu izvietot vismaz vienu galdiņu rindu. Atņemot kādu no ielas funkcijām, tās tēls un gaisotne neko neiegūs.
RTU profesors brīdina, ka turklāt radīsies ļoti smagas problēmas krustojumos. Tērbatas ielu šķērsojošās ielas – Dzirnavu un Lāčplēša, kā arī Stabu, Ģertrūdes un Matīsa ielā – transporta plūsmu likvidēt nevar, līdz ar to gājēju plūsma, viņaprāt, neizbēgami tiks pakļauta dzīvībai bīstamiem apstākļiem. "Veicot kaut elementāru satiksmes plūsmas analīzi Tērbatas ielā, atklātos, ka tā nav tranzīta transporta iela. Nav jābūt īpašam speciālistam, lai to pamanītu – tās ir tādas skolnieciskas lietas, ko politiķi nezin kāpēc nesaprot. Savukārt noslodze uz pārējām ielām kļūs ievērojami lielāka."
Ārpus Vecrīgas viņš neredzot nevienu vietu, kur būtu mākslīgi jākonstruē gājēju ielas. Daudz saprātīgāk, pēc viņa domām, būtu sakārtot situāciju, teiksim, Vaļņu ielā, kur ir visi priekšnoteikumi un norādes, ka tai vajadzētu būt gājēju ielai. Tas, ka Vecrīga šobrīd ir atvērta transportam, ir kļūda, vērtē profesors.
"Summas, ko Rīgas dome paredz jautājuma par Tērbatas ielas kā gājēju ielas pētīšanai, izklausās smieklīgas – tērēt nezin cik tūkstošus latu, lai vienkārši laistu muļķi. Daudz noderīgāk būtu šos līdzekļus izlietot lietusūdeņu notekas sistēmu sakārtošanai Rīgā. Kā parāda nesenās lietusgāzes, tā ir aktuāla problēma."
Jāatgādina, ka šo padomju laikā dzimušo ideju atkal aktualizējis Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC).