Ar ziņojumu Apsītim Saeimā bija jau paredzēts uzstāties pavasara darba sesijas pēdējā plenārsēdē, bet tiesībsargs uz to nebija ieradies, tādēļ par pērno gadu informāciju tautas kalpi uzklausīja tikai gada vidū.
Tiesībsarga birojs pērn saņēmis 2100 iesniegumu no iedzīvotājiem par dažādiem cilvēktiesību pārkāpumiem, iedzīvotājiem sniegtas arī 2434 mutvārdu konsultācijas. Kopumā pērn ierosinātas 579 pārbaudes lietas, bet 869 gadījumos pieņemts lēmums par atteikumu. 17 pārbaudes lietas ierosinātas pēc tiesībsarga iniciatīvas.
Visvairāk iedzīvotāju pie tiesībsarga vērsušies saistībā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu. Šajā sakarā Apsītis arī dalījās pārdomās, ka tas viņa vadītā biroja pārstāvjiem vēl ir diskutabls jautājums, vai un cik lielā mērā ar saviem ieteikumiem tiesu darbā var iejaukties.
"Kur ir šī robeža, cik tālu mēs drīkstam iet un cik tālu nevaram... Lūk tas ir jautājums, kas mūs vēl interesē," ziņojuma noslēgumā piebilda tiesībsargs.
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Visvaldis Lācis pēc ziņojuma uzklausīšanas uzrunā vairāk pievērsās Tiesībsarga biroja darbinieku rīcības nopēlumam. "Arodbiedrības rīcība ir ļoti neētiska. Netīri - kritizēt savu priekšnieku var katrs, bet veids, kā tas tika darīts, ir ļoti neētisks," sacīja Lācis, vienlaikus veltot pateicības vārdus tiesībsargam par viņa darbu.
Turpretī Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns ("Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK) atzina, ka neko nezinot par šo konfliktu, bet no tribīnes dalījās pārdomās par tiesībsarga līdz šim sniegtajiem atzinumiem, par kuriem tautas kalps neslēpa savu sašutumu.
"Jūs pārprotat cilvēktiesības, liekot tās augstāk par valstiskām vērtībām.. Jūs dodat kaitīgus signālus mūsu divkopienu sabiedrībai, ka nepilsoņiem daudz vairāk jāpalīdz nekā pilsoņiem," sacīja "tēvzemietis". Viņš, atsaucoties uz tiesībsarga sniegtajām atbildēm uz partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" Saeimas frakcijas vēstulēm, vērsa uzmanību, ka Apsītis atzinis tiesību ierobežošanu nepilsoņiem gan attiecībā uz apsardzes licenču izsniegšanu, gan zvērināta advokāta statusa piešķiršanu, gan arī citos jautājumos.
"Lūk kādus viedokļus pauž tiesībsargs...nemaz nerunājot par to, ka jūs pienākumu noteiktās dienās pacelt karogu uzskatāt par tiesību ierobežošanu! Jūsu nostāja ir nepieņemama un visai kaitīga," noteica tautas kalps, piebilstot, ka līdz ar to arī viņš apšauba Apsīša atrašanos amatā.
Savukārt Tabūna partijas biedrs Dzintars Rasnačs bija pielaidīgāks savā kritikā, bet vēlēja Apsītim tikai uzlabot savu kontroli pār padotajiem, kurus deputāts savā uzrunā vairākkārt nodēvēja par "čūskām azotē".
"Šie eksperti ir čūskas azotē .3 Tā ir pretestība vispārējam atalgojuma samazinājumam valstī," minēja parlamentārietis, pieļaujot, ka šādas aktivitātes varētu būt arī kādu personu interešu vadītas.
"Lāča pateicības vārdi pārspīlēti, arī Tabūna kritika pārāk barga. Tomēr vēlu stingrāk kontrolēt padotos un atbrīvoties no tām čūskām," piebilda deputāts, vēl novēlot tiesībsargam veiksmi turpmākajā darbā.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ingrīda Circene ("Jaunais laiks") gan vairākkārt iepriekš uzsvērusi, ka arodbiedrības iebildumiem par Apsīša nekompetenci nav nekāda likumīga pamatojuma, lai būtu iespējams spriest par tiesībsarga atlaišanu, tomēr arī viņa norādīja, ka biroja un tā ekspertu darbs būtu vēl krietni pilnveidojams.
Arī bijušais šīs komisijas vadītājs Oskars Kastēns (LPP/LC) kāpa tribīnē, lai izteiktos par Tiesībsarga biroja darbu, atzīstot, ka, viņaprāt, kritika par atzinumu saturu tikai liecinot par tiesībsarga spēju "stāvēt pāri" nacionāliem jautājumiem un savstarpējām nesaskaņām.
Tomēr, prognozējot, ka tuvākajā nākotnē līdz ar sociālekonomiskās situācijas sarežģīšanos varētu tikai pieaugt dažādas diskriminācijas, Kastēns rosināja Tiesībsarga biroja pārstāvjus kļūt proaktīvākiem savā darbībā un vairāk izrādīt iniciatīvu.
Jau vēstīts, ka Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrība jūlija sākumā bija nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāji Ingrīdai Circenei, kurā pauž uzskatu, ka Apsītim būtu jāatkāpjas no amata.
Tiesībsargs šos pārmetumus noraida.
Ziņots arī, ka arodbiedrības pārstāvjus un Apsīti otrdien uzklausīja arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, diskusijas noslēgumā tomēr aicinot biroja darbiniekus un tiesībsargu pašus pārrunu ceļā tikt galā ar samilzušo konfliktu.
Gan parlamentārieši, gan valsts augstākās amatpersonas arī iepriekš noraidījušas šaubas par Apsīša kompetenci