Pēc kritikas saņemšanas par dažādiem likumprojekta aspektiem vairākas no normām to izskatīšanas laikā ir precizētas. Norma par valsts noslēpuma iegūšanu, kas radīja bažas par tās iespējamo izmantošanu pret žurnālistiem, pagaidām tika izslēgta no likumprojekta. Pēc būtības tā dēvētās žurnālistu normas izskatīšana tika atlikta uz divām nedēļām pēc diskusijām par Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumiem.
Krimināllikumā noteiks, ka sods pienāksies par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā. Par šādu nodarījumu rosināts noteikt sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Par tādu pašu darbību, ja tā izdarīta, lietojot vardarbību, vai ja to izdarījusi organizēta grupa, sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 15 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Sākotnējā grozījumu redakcijā nebija minēts nosacījums par darbību neatbilstību valsts pamatlikumam - bija paredzēts, ka sods būs par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību vai suverenitāti vai kas vērsta uz teritoriālās vienotības graušanu, valsts varas gāšanu vai valsts iekārtas grozīšanu. Tagad šī sākotnējā redakcija ir precizēta ar atsauci uz Satversmi.
Par vairāk nekā divu personu apvienošanos organizētā grupā nolūkā vērsties pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā vai par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudassodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Kriminālsods noteikts arī par darbībām, kuru nolūks ir palīdzēt ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu vai valsts drošību. Par šādu nodarījumu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu kopā ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Grozījumi arī paredz sodu par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā nodot tās ārvalstu organizācijām. Komisija atbalstīja arī kriminālsoda noteikšanu par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību. Tika atbalstīts par minētajiem nodarījumiem kā sodu noteikt brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divdesmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Likuma nosacījumi neattieksies uz personām, kuras būs izdarījušas noziedzīgu nodarījumu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.
Kā ziņots, pagaidām izslēgtā "žurnālistu norma" paredzēja kriminalizēt valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, ja tas netiek darīts spiegošanas nolūkā. Par attiecīgo nodarījumu bija rosināts paredzēt sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Jau vēstīts, ka likumprojektam Saeimā noteiktā "lielā steidzamība" nosaka, ka Valsts prezidentam Raimondam Vējonim nebūs tiesību šos grozījumus neizsludināt vai nodot tautas nobalsošanai. Vējonis gan arī vairs nepauž iebildumus pret grozījumiem, norādot, ka par tiem ir notikušas izvērstākas debates nekā parasti par citiem likumprojektiem. Plašākus komentārus valsts augstākā amatpersona varētu sniegt pēc parlamenta pieņemtā lēmuma.