Saeimā gatavo atkāpes lielo valsts uzņēmumu valdēm
1.maija. Virknei lielo valsts uzņēmumu vadītāju tas nozīmē algas samazināšanos vairāk nekā uz pusi.
Taču, kā liecina Dienas rīcībā esošā informācija, trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijā dzimusi ideja jaunam likuma grozījumam, kas lielo valsts uzņēmumu valžu locekļu atalgošanā nodrošinātu iespēju atkāpties no būtiskās algu cirpšanas. Likuma pārejas noteikumiem sagatavotais jaunais punkts paredz, ka līdz likuma par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības sistēmu spēkā stāšanās dienai Latvenergo, Latvijas pasta, lidostas Rīga, Latvijas dzelzceļa, Latvijas gaisa satiksmes, Latvijas valsts mežu un Hipotēku bankas valdes locekļu atlīdzības noteikšanai valdība būtu tiesīga piemērot papildu koeficentu, vadoties pēc šo sabiedrību darbības rezultātiem, tarifu politikas, kā arī ietekmes uz tautsaimniecības attīstību. Tas nozīme palielināt lielo uzņēmumu vadītāju algu griestus.
Pēc komisijas vadītāja Gunta Blumberga (ZZS) Dienai sacītā, tā vēl esot tikai ideja, kas tapusi komisijas sēdē, diskutējot par Darba devēju konfederācijas aicinājumu nodrošināt, lai lielo uzņēmumu vadītāju atalgojums atbilstu viņu atbildībai. Par iespējām šādas likuma izmaiņas virzīt tikšot runāts koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē pirmdien. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) gan Dienai atzina, ka neredz iespēju diskutēt par atkāpšanos no algu samazināšanas valsts uzņēmumu vadītājiem: "Krīzes apstākļos šāds atalgojuma samazinājums ir adekvāts, un nav nekāda pamata to pārskatīt."
Uz izmaiņām likumdošanā gan cer lielo uzņēmumu vadītāji, viņu vidū Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons, kura vidējā mēneša atlīdzība (alga plus prēmijas) pērn bijusi Ls 8550 uz papīra. Par Latvenergo valdes locekļu algu samazinājumu, kā Diena noskaidroja uzņēmumā, līdz šim vēl nav lemts. Tiekot gaidīts, kāds būs lēmums par jauno priekšlikumu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.